
Visu ziemu mēs saņēmām satraucošas ziņas: viens pēc otra Baltijas jūras dibenā tika bojāti dziļūdens kabeļi – starp Baltijas valstīm un Skandināviju pārtrūka elektroenerģijas, interneta un televīzijas signālu apmaiņa. Šo incidentu izmeklēšana vēl nav pabeigta. Aizdomas krita uz Krievijas "ēnu flotes" kuģiem. Šo pašu "floti" apsūdz degvielas noplūdēs dažādās pasaules okeānu vietās.
Pieredzējušais ķīmisko vielu tankkuģa kapteinis Staņislavs Mihņevičs "Delfi" stāsta, kā pēdējos gados ir mainījusies situācija jūrā. Kuģniecības lietās Mihņevičam ir jau ceturtdaļgadsimtu ilga pieredze. Vairāk nekā pusi no šī laika viņš ir bijis ķīmisko vielu tankkuģa kapteinis. Ir grūti atrast punktu kartē, kur viņš nebūtu bijis. Viņa vadībā ir bijuši kuģi ar dažādu valstu karogiem un jūrnieki no dažādām zemēm.
Vai flotē ir daudz krievu un ukraiņu?
Ja nekļūdos, tirdzniecības flotē ir apmēram 500 000 krievu un 300 000 ukraiņu. Taču būtiska daļa no viņiem nestrādā starptautiskajā tirgū.
Vai pēc 2022. gada 24. februāra ir notikušas kādas izmaiņas? Piemēram, prasība neņemt uz kuģa vienlaikus krievus un ukraiņus?
Loģiski būtu, ja mūs kaut kā gatavotu iespējamām problēmām, bet šajā virzienā nekas būtisks netiek darīts. Un, jā, krievus un ukraiņus joprojām liek uz viena kuģa. Man tā ir bijis četras reizes. Tomēr komunikācija bija mierīga: ja arī kaut kas tika apspriests, nebija ne agresijas, ne kategoriskuma no abām pusēm. Zinu, ka citi kapteiņi uzreiz skaidri nosaka noteikumu – politiski temati uz kuģa netiek apspriesti.
Tankkuģos strādā disciplinēti un izglītoti cilvēki. Turklāt uz lielākās daļas kuģu alkohols ir stingri aizliegts. Un tomēr spriedze var rasties.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv