Paredzēt sarežģītā Sīrijas konflikta iznākumu šobrīd neuzdrošinās neviens, tomēr neatkarīgi no tā, kāda būs kara plosītās valsts nākotne, vairāki aspekti tajā ir mainījušies uz neatgriešanos. Viens no tiem ir līdzšinējās šķiru sistēmas sairšana.
Pastāvēja stingrs iedalījums klasēs
Runājot par Sīrijas konflikta sākumu, parasti tiek minēts Arābu pavasaris, autoritārais Al Asadu režīms jau otrajā paaudzē un sīriešu sadalījums pēc etniskās un reliģiskās piederības.
Sīrijas konfliktu patiesi aizsāka Arābu pavasaris, un līdzīgi kā citās valstīs, protestētāji vērsās pret režīmu, kurš savu autoritāro raksturu apliecināja, pret pirmajiem mierīgajiem protestiem raidot bruņotu policiju un armiju. Turklāt, konfliktam ieilgstot, aizvien spilgtāk iezīmējušās stingrās etniskās robežas starp alavītu, druzu un šiītu atbalstīto režīmu un galvenokārt sunnītu pārstāvēto opozīciju.
Tomēr bieži tiek piemirsta viena no nozīmīgākajām Sīrijas sabiedrības iezīmēm – ļoti stingrais cilvēku iedalījums šķirās jeb klasēs.
Tradicionāli Sīrijas augstāko klasi veidoja vairāki simti augstdzimušo sunnītu ģimeņu, no kurām daļa tika uzskatītas par radniecīgām pravietim Muhamedam, bet citas laika gaitā bija ieguvušas lielu turību galvenokārt feodālās vēstures vai tirdzniecības dēļ. Šīs ģimenes galvenokārt dzīvoja galvaspilsētā Damaskā vai valsts lielākajā pilsētā Alepo, bet tām piederēja milzīgas zemes platības un citi īpašumi visā valstī, vēsta portāla "CountryStudies" sadaļa par Sīriju.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
