Ziemeļatlantijas līguma organizācija turpmāk lielāku uzmanību pievērsīs katras individuālās dalībvalsts aizsardzības un atturēšanas spēju veicināšanai, kā arī aliansē neietilpstošo kaimiņvalstu, piemēram, Moldovas un Ukrainas aizsardzības struktūru pilnveidošanai, informē ASV vēstnieks NATO Duglass Luts.
Kā norāda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, NATO 2014. gada rudenī notikušajā Velsas samitā plānotie darbi ir paveikti, un jau jūlijā Varšavas samitā sagaidāma jauno NATO mērķu nospraušana.
Par vairākiem no tiem 14. līdz 15. jūnijā notiekošajā sanāksmē Briselē vienosies alianses dalībvalstu, tostarp Latvijas, aizsardzības ministri.
Baltijā izvietos vēl spēcīgākus starptautiskos spēkus
Viena no nozīmīgākajām jau izziņotajām pārmaiņām, būs četru bataljonu izvietošana alianses austrumos – pa vienam bataljonam katrā no trim Baltijas valstīm, kā arī viens Polijā. Bataljonus jau piekritušas nodrošināt ASV, Lielbritānija un Vācija, bet ceturto pēc "Reuters" informācijas ASV lūgušas izveidot Kanādu.
Lai gan par bataljonu komplektēšanu atbildēs konkrētas valstis, tie būs multinacionāli un tiešā pakļautībā NATO komandcentriem. Plānots, ka aptuveni 500 līdz 1000 karavīru lielās militārās vienības katrā no valstīm tiks dislocētas pastāvīgi uz sešu līdz deviņu mēnešu ilgiem rotācijas periodiem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
