Ar bijušo ASV vēstnieku NATO un Makeina Starptautiskās līderības institūta izpilddirektoru Kurtu Volkeru "Delfi" tikās, kad Volkers bija ieradies Latvijā, lai nolasītu publisku lekciju par tēmu "Kāpēc Amerikai ir svarīga Baltijas drošība?", kuru organizēja Baltijas-Amerikas Brīvības fonds. Izmantojām iespēju aprunāties ar cilvēku, kurš par iespējamajiem globālās drošības nākotnes scenārijiem zina daudz vairāk nekā vairums ļaužu Atlantijas okeāna abās pusēs.
Ja Donalds Tramps kļūs par ASV prezidentu, vai tas nozīmē, ka Austrumeiropa tiks atdota Krievijas ietekmes sfērā?
Ja man jāatbild godīgi, – es nezinu. Es nedomāju, ka Donalds Tramps ir daudz domājis par savu ārpolitiku un to, kādas būs viņa attiecības ar pārējo pasauli. Viss, ko viņš līdz šim ir pateicis, ir tikai apelēšana pie vēlētāju emocijām. Šīs ir pirmās vēlēšanas, kurās nav konservatīvo pret demokrātiem. Šīs ir vēlēšanas, kurās piedalās "insaiders" un "autsaiders".
Hilarija Klintone ir līdz kaulam "insaiders", 30 gadus darbojoties Vašingtonā kā pirmā lēdija, kā senatore, kā valsts sekretāre. Tramps sevi pozicionē kā cilvēks, kurš izaicina visu sistēmu. Un, ja viņš saka ko tādu kā emigrantu deportācijas, sienas celšana uz Meksikas robežas, musulmaņu neielaišana valstī vai sabiedroto piespiešana maksāt vairāk, tad tas viss ir domāts tikai, lai patiktu sabiedrībai.
Man nav ne jausmas, ko viņš patiešām darīs, ja kļūs par prezidentu. Visi mūsu prezidenti kopš vecākā Buša ir gribējuši uzlabot un atjaunot labas attiecības ar Krieviju. Un ikviens no viņiem ir vīlies un secinājis, ka Krievija nevēlas ar mums labas attiecības. Es pieļauju, ka mēs novērosim kaut ko līdzīgu Trampa gadījumā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
