Sarunā ar "Delfi" profesors skaidro savu skatījumu, kāpēc, viņaprāt, populistu kustību Vācijā nevajadzētu uzskatīt par vienkārši ksenofobu bariņu, kā arī raksturo, kas tad īsti ir tie cilvēki, kas dodas antiimigrācijas demonstrāciju gājienos.
Jau vēstīts, ka 2014. gadā no nelielas sociālā tīkla "Facebook" grupas Drēzdenē izveidojās "Pegida", kustība, kuras pilnais nosaukums ir "Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju". Kopš tā laika šī kustība ir kļuvusi par ievērojamāko populistu spēku Vācijā, kas cenšas atkārtot "Nacionālas Frontes" Francijā vērienīgos popularitātes panākumus.
Drēzdenes demonstrācijās "Pegida" savulaik pulcējusi pat 22 tūkstošus cilvēku, bet tagad, kad lielās bēgļu plūsmas uz Vāciju apstājušās, arī protesta gājieni noplakuši, taču aizvien ik pirmdienu pilsētas ielās iziet aptuveni divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, tā atkal un atkal atgādinot par savu pārliecību - imigrantiem Vācijā nav vietas.
Imigrācijas politika, kas nepastāv
Savā tikko kā izdotajā grāmatā "Pegida – brīdinājums Drēzdenei" Patzelts piemin, ka mediji nepelnīti kustības dalībniekus dēvē par radikāliem. "Jā, tur ir arī ekstrēmisti, taču vairums tie ir vienkārši ļaudis, kas pauž savu neapmierinātību ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto imigrācijas politiku," sarunā ar "Delfi" Drēzdenē pauž politologs.
"Vācijas imigrācijas politika ir ļoti liberāla, citiem vārdiem sakot, iespējams, tā nemaz nepastāv. To sakot, es domāju, ka nekritiski tiek lielos apmēros piešķirts patvērums gandrīz jebkuram, kurš sasniedz valsts robežu. Sākumā uzņemšanu noteica vienkārši uzskats, ka ir jāpalīdz jebkuram, kurš lūdz patvērumu, taču tas turpinājās arī laikā, kad bēgļu skaits ievērojami pieauga. Tas, ņemot vērā draudīgās problēmas, kas pašlaik saistās arī "Boko Haram", "Daesh" ("Islāma valsts") grupējumiem un teroraktiem Eiropas pilsētās, radīja pamatotu nedrošības sajūtu. Uz šo sajūtu fona arī radās viss nepieciešamais "Pegida" fenomenam," pauž politologs.
"2014. gada nogalē, kustībai rodoties, skaidri iezīmējās divi faktori, kas noteica tās turpmāko darbību. Pirmkārt, pēc pirmās demonstrācijas vairums domāja, ka šie, nu, lūk, ir tie labējie radikāļi, labējie ekstrēmisti, neonacisti un rasisti. Tie, kuri pirms gadiem tika padzīti, bet nu atkal atgriezušies, un atkal būs pret tiem nikni jācīnās. Šāds uzskats izveidoja maldīgu sabiedrības priekšstatu. Otrkārt, jāpiebilst, ka, laikam ejot, daudzi saprata, ka šie cilvēki nemaz nav radikāļi, bet pavisam vienkārši ļaudis."
"Aptuveni 70% no tiem, kas piedalās demonstrācijās, ir vīrieši, lielākoties vecumā ap četrdesmit gadiem. Tie ir cilvēki ar vidējiem ieņēmumiem, augstāko izglītību, principā tie ir ģimenes draugi un paziņas, kas Drēzdenē dzīvo viens otram kaimiņos. Ņemot vērā, ka šos cilvēkus dēvēja par nacistiem un rasistiem, viņi turpināja doties demonstrācijās, lai parādītu, ka tie ir maldi, lai parādītu, kas ir viņu īstās vērtības. Līdz ar to šī pretestība pret "Pegida" tikai vairoja kustības spēku," turpina Patzelts.
"Viņi aizvien satiekas katru pirmdienu. Viss parasti sākas ar svinīgām runām, kurās tiek pavēstīts, kādas tieši ir politiskās elites pagājušās nedēļas aplamības. Pēc tam viņi dodas gājienā cauri pilsētai gluži tāpat, kā gājienos mēdz doties katoļu baznīcas ticīgie. Demonstrāciju beigās, ja runājam aizvien, izmantojot analoģiju ar ticīgo procesiju, viņi notur savu pēdējo lūgšanu un, šajā gadījumā, dziedot valsts himnu, kā rokkoncertā tur rokās paceltus spīdošos viedtālruņus. Divās gājiena stundās viņi var iznākt no savām slēptuvēm un nekaunēties par to, ko domā citi un satikt domubiedrus," ierasto "Pegida" darbību raksturo profesors.
Vēlas būt sadzirdēti
"Viņi vēlās būt politiski nozīmīgi un sadzirdēti. Pērnā gada nogalē tas arī izdevās, teju katru pirmdienu manā kabinetā bija desmit dažādas televīzijas komandas, līdz ar to arī citviet Vācijā šo veiksmes formulu redzēja, tā izpelnījās cieņu citās valsts daļās. Principā "Pegida" idejas nacionālā līmenī par nozīmīgām padarīja žurnālisti," viņš norāda.
Ar žurnālistiem, kā skaidro Patzelts, kustībai bijušas ļoti skaidras attiecības. Proti, organizācijas vadība uzskata, ka ar viņiem nav vērts runāt. "Nerunā ar žurnālistiem, viņi pārveidos tavu tekstu un padarīs par nelieti, viņi izvēlēsies visneglītākās tēzes no tava teksta un stāstīs tikai par tām," īsumā "Pegida" uzskatus skaidro profesors.
"Jau no sākta gala žurnālisti devās uz "Pegida" demonstrācijām, pirms tām jau labi zinot, ko rakstīs savās publikācijās un rādīs sižetos. Tas bija skaidrs naratīvs, kurā mediju pārstāvji, interpretējot sev uzticēto atbildību kā aizstāvēt taisnīgumu, vēlējās "Pegida" pārstāvjus parādīt kā nenopietnus. Politiskajai elitei un žurnālistiem bija absolūti skaidrs, ka tie, kas piedalās demonstrācijās, ir pretīgi cilvēki, kuru piedāvātos risinājumus nevajadzētu pieņemt, jo viss, ko viņi var piedāvāt, būtu stulbs vai nepareizs. Tie, protams, bija kļūdaini pieņēmumi, jo vēlāk vairākas no "Pegida" idejām, piemēram, bēgļu kvotu sistēma, tika atbalstīta arī lielajā Vācijas koalīcijā," norāda Patzelts.
Nevis rasisti, bet vienkārši ļaudis
"Vai visi "Pegida" biedri ir rasisti? Ziniet, tas ir atkarīgs no tā, kā jūs definējat vārdu rasists. Ja tās ir bažas, kas tiek paustas par citu etnisko grupu pārstāvjiem Vācijā, tad, jā. Ja mēs runājam par definīciju, kas rasismu traktē kā vēršanos pret citiem cilvēkiem tikai un vienīgi viņu citādās rases dēļ, vai attālināšanos no kāda cita cilvēka tikai tāpēc, ka viņam vai viņai ir citādāks kultūras mantojums, tad nē – tādus varam atrast tikai kādu desmit procentu apmērā."
"Kopumā, cenšoties saprast, kas ir kustības dalībnieki, mēs runājam par kādiem 20% labējiem radikāļiem, tad ir kādi pieci procenti galēji noskaņotu ekstrēmistu, kuri gatavi pret liberālo demokrātiju cīnīties arī ar vardarbību, tāpat ir kādi 30% cilvēku, kuriem vienkārši bail no islāma dziļākas integrācijas Eiropā - tie ir konservatīvie, kuri uzskata, ka Vācijai jāpaliek tādai kāda tāda ir, tie nevēlas multikulturālu un multietnisku valsti. Kādi astoņi procenti no dalībniekiem, un tas daudziem bija pārsteigums, arī man, bija pavisam vienkārši Drēzdenes iedzīvotāji. Tie bija tie, kurus mēs parasti dēvējam par meinstrīmu. Tie ir tie, kurus parasti pieskaita "Pegida" pretiniekiem. Arī viņu galvenā motivācija piedalīties ir imigrācija, tā ir tā cilvēku sajūta, ka tās ir par daudz," pārliecināts ir politologs.
"Kāda būs "Pegida" nākotne? Ja godīgi, neviens nezina. Organizācijas nāve tika prognozēta jau vairākas reizes, arī es to kļūdaini pieņēmu, taču kustība aizvien ir dzīva. Ja imigrācija Vācijā paliks tik pat nosacīti zemā līmenī kādā tā ir tagad, jo Slovākija, Serbija, Ungārija, Austrija sargā savas robežas, tad no "Pegida" paliks pāri vien pati uzticīgākā kustības daļa un tā vairs nepieaugs. Tas gan var mainīties, ja Eiropa piedzīvotu jaunus džihādistu uzbrukumus. Tāpat jāsaprot - ja imigrācijas plūsma atjaunosies tādā intensitātē, kāda tā bija pērn, tad, automātiski, ar lielāku vērienu sāks darboties arī "Pegida"," prognozē Patzelts.
"Tāpat varam runāt par to, ja galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AFD), kas pagaidām ir ievēlēta vien dažos federālo zemju parlamentos, pierādīs sevi kā nopietnu labējo spēku partiju un iekļūs Bundestāgā, tad daļa "Pegida" dalībnieku varētu pāriet pie viņiem. Pēdējais pieņēmums ir, ja Vācijas valdība sāks skatīties imigrācijas politikai tieši acīs, ja tā atradīs efektīvus likumdošanas risinājumus, skaidri atzīstot imigrācijas problēmu, arī tad "Pegida" zaudēs savu pievilcību."
Kritika paša universitātē
Patzelta Drēzdenes Tehniskās Universitātes kolēģi uzrakstījuši publisku vēstuli, paužot pārliecību, ka viņu pieeja rasistisko organizāciju zinātniskai analīzei nesakrīt ar Patzelta pieeju. Viens no vēstules autoriem, doktors Olivjeri Angelo intervijā "Spiegel.de" ir norādījis, ka Patzelts "teju ekskluzīvi runā par "Pegida" tiesībām, tādējādi riskējot kļūt par organizācijas runasvīru. Politologu pienākums nav radīt empātiskas sajūtas pret organizāciju, bet attēlot sabiedrībai kopējo ainu."
Tāpat publisku vēstuli, kritizējot profesora pārāk lielo aizraušanos ar "Pegida" idejām, uzrakstījuši arī Rēgensburgas Universitātes politikas zinātnes studenti, uzsverot, ka Patzelta paustie uzskati ir subjektīvi, nevis akadēmiskajai videi atbilstoši. "Viņš vairāk ir spēlētājs politiskajā laukā, nevis zinātnieks," ticis minēts vēstulē.
Sarunā ar portālu "Delfi" arī vienā no Vācijas aktīvākajām nevalstiskajām bēgļu uzņemšanas kustībām "Dresden – place to be", kas sevi neslēpti pozicionē kā pretstatu "Pegida", aicina kritiski vērtēt Patzelta izteikumus, vienlaikus gan atzīstot, ka viņa loma akadēmiskajā kopienā aizvien ir ievērojama.
"Viņš ir zinātnieks, daudznozīmīgi vērtējams zinātnieks. Kad sākās "Pegida" kustība, viņi gājienos nereti devās bruņoti, viņu drēbes un izmantotā simbolika liecināja par labēji noskaņotu radikālismu. Tikmēr Patzelts jau pašā sākumā skaidri uzstāja, ka, nē, tie ir parasti ikdienas cilvēki," sacīja viens no organizācijas līderiem Hūberts Grāss.
"Tikko kā izskanēja pirmās "Pegida" publiskās runas, tā kustība tūlīt sevi pozicionēja kā radikāli labēji noskaņotu, bet Patzelts atkal teica nē, tie aizvien esot parasti ļaudis. Savā "Facebook" lapā "Pegida" atbalstītāji sacīja necilvēciskus vārdus, kurus es nevaru atkārtot, tie neslēpa rasismu, bet Patzelts atkal sacīja nē, viņiem esot daudz racionālu argumentu, viņi ir pieņemami. Viņš neslēpj, ka simpatizē šai kustībai," rezumē Grāss.
