Intervija ar ASV vēstnieci Latvijā: NATO piektais pants ir akmenī kalts

Nesen pētniecības centra "Atlantic Council" ("Atlantijas padome") eksperti secinājuši, ka NATO nav gatava pēkšņam Krievijas iebrukumam Polijā un nespētu to aizstāvēt. Vai jūs piekrītat šādam secinājumam, un kas Austrumeiropā esošajām NATO dalībvalstīm būtu jādara, lai mazinātu draudus, kas nāk no Krievijas?

Latvijas un ASV attiecības ir lieliskas. Latvija ir tuvs sabiedrotais NATO ietvaros, partneris un draugs, un, protams, Latvijas aizsardzību mēs uztveram ļoti nopietni, tāpat kā visu pārējo NATO valstu aizsardzību. Kā jūs zināt, Vašingtonas līgumā, kurā balstīta NATO, ir piektais pants, kas nodrošina jebkura sabiedrotā aizsardzību, un ASV uzskata, ka šis piektais pants ir akmenī kalta vienošanās aizsargāt Latviju, visas Baltijas valstis un Poliju. Saistībā ar šo mēs Varšavas samitā, kas notika šovasar, apspriedām nepieciešamību stiprināt aizsardzības spējas Baltijā un Polijā. Mums ir tā saucamā EFP jeb "enhanced forward presence" pieeja, kas paredz 1000 karavīru izvietošanu katrā no trim Baltijas valstīm un Polijā. Latvijā par spēku izvietošanu atbildīgā valsts ir Kanāda, kas izveidos internacionālu spēku, kas šeit ieradīsies 2017. gadā. Mēs uzskatām, ka šāda attīstība ir ļoti, ļoti laba un demonstrē NATO atbalstu Baltijai un Polijai. ASV ir atbildīgas par Poliju, Vācija par bataljona izveidošanu Lietuvai un Lielbritānija par Igauniju.

Iepriekš izskanējušas baumas, ka Kanāda nevēlējās uzņemties šī spēka veidošanu, taču ASV izdarījusi spiedienu, kā rezultātā Kanāda piekritusi...

Kanāda ir NATO valsts un ir apņēmusies gādāt par Latvijas aizsardzību. Es zinu, ka Kanāda jau veic sarunas ar Latviju par šī starptautiskā spēka izveidošanu. Tā kā mēs esam pilnībā apņēmušies Baltijas valstīs un Polijā izvietot šos 1000 karavīrus 2017. gadā. Un es zinu, ka Kanāda, kas ir ļoti stipra un spējīga NATO valsts, būs laba Latvijā izvietojamā bataljona izveides valsts.