Zviedrija iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākā no Skandināvijas valstīm, kas, neskatoties uz 2015. gada rudenī piedzīvoto patvēruma meklētāju pieplūdumu, joprojām iestājas par aktīvu migrācijas politiku. Intervijā portālam "Delfi" Zviedrijas parlamenta vicespīkeris Tobiass Bilstroms uzsver, ka migrācijas politikai ir jābūt atvērtai cilvēkiem, taču saprātīgai, bet galvenais jautājums ir par šo cilvēku integrāciju. Savukārt jautājumā par "Brexit" Bilstroms uzskata, ka Lielbritānija izgāzusies ar ārvalstu darba meklētāju un patvēruma meklētāju integrāciju, tāpēc arguments par migrācijas negatīvo ietekmi uz valsti, referendumā nostrādājis tik labi.
Zviedrija īstenojusi ļoti atvērtu migrācijas politiku. Vai migrācijas krīze, kas Eiropā sākās 2015. gadā, ir to ietekmējusi?
Zviedrijai vienmēr ir bijusi šāda migrācijas politika, kas uzstāj, ka cilvēkiem būtu jāpiedāvā taisnīgs patvēruma pieprasīšanas process, un parlamentā valda plaša vienprātība par to. Taču, ir arī taisnība, ka 2015. gada notikumi, kad Eiropas Savienības (ES) valstis saskārās ar ļoti lielu cilvēku pieplūdumu, kas caur "Balkānu ceļu" nonāca Vācijā un Zviedrijā, ir ietekmējuši atsevišķus punktus migrācijas politikā. Turklāt jānorāda, ka Zviedrija proporcionāli uzņēma vairāk patvēruma meklētāju nekā Vācija, jo Zviedrijā ir mazāk iedzīvotāju.
Valdībai bija jāveic izmaiņas, ieviešot robežkontroli un identitātes pārbaudi, kas, protams, ievērojami samazināja to patvēruma meklētāju skaitu, kas ieceļoja Zviedrijā. Tagad mēs redzam ļoti ierobežotu cilvēku daudzumu, salīdzinot ar skaitļiem pērnā rudenī. Es gan pārstāvu opozīciju valdībā, taču varētu teikt, ka vairākums valdībā atbalsta šo stingro nostāju.
Kāda ir Zviedrijas iedzīvotāju attieksme pret valsts īstenoto migrācijas politiku?
Man liekas, ka te būtu jānošķir divi aspekti. Ja jautājums ir, vai sabiedrībā ir plašs atbalsts politikai, kas paredz identitātes pārbaudes, tad jā. Savukārt cits jautājums ir par to, vai sabiedrībā ir plašs atbalsts katram valsts īstenotās migrācijas politikas aspektam. Manuprāt, mums jāskatās uz šīs īstenotās politikas sekām – liels spiediens tiek izdarīts uz patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu, arī izglītības un veselības sistēma izjūt spiedienu – un tas politiskā līmenī ietekmē diskusiju par šo jautājumu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!