Sabiedrības atbalsts Zviedrijas dalībai NATO lēni, taču vienmērīgi pieaug, un jautājumam par valsts dalību šajā organizācijā vajadzētu būt Zviedrijas "darba kārtībā", sarunā ar portālu "Delfi" pauda bijušais Zviedrijas armijas augstākais komandieris ģenerālis Sverkers Jēransons.
"Diskusija šobrīd pieņemas spēkā, jo cilvēki ir satraukti par vidi, ko redz apkārt. Cik droši varam un mums vajadzētu justies, un ko varam darīt, lai to padarītu vēl drošāku," pastāstīja Jēransons. Viņš gan arī uzsvēra, ka būtiski ir sākt patiešām nopietnu diskusiju par valsts dalību NATO, tādējādi mudinot izlemt to sabiedrības daļu, kas vēl nav pieņēmusi lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt Zviedrijas dalību Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (NATO).
"Neraugoties uz to, esam attīstījuši sadarbību ar NATO līdz tādam līmenim, kas, varētu teikt, ir vistālākais, līdz kam var nonākt, nekļūstot par alianses dalībnieku," viņš norādīja.
Taujāts par to, vai Zviedrijai tieši tādēļ, ka tā nav NATO dalībvalsts, ideja par vienotu Eiropas Savienības (ES) armiju varētu šķist īpaši vilinoša, viņš atbildēja noraidoši. Arī pret ideju par vienotas ES aizsardzības savienības izveidošanu viņš bija skeptisks, uzsverot, ka ES jau tā ir daudz iespēju izveidot labu aizsardzības politiku, un spējas jāstiprina NATO ietvaros, veidojot sistēmu, kas atbalstīs nevis konkurēs ar jau esošo: "Būtu muļķīgi izaicināt sistēmu, kas, kā mēs zinām, strādā un kas šobrīd patiesi ir ļoti svarīga".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
