Vācija ir Eiropas ekonomiskais motors, un kanclera krēsls pamatoti tiek uzskatīts par ietekmīgāko politisko amatu Eiropas Savienībā (ES). Angela Merkele to ieņem kopš 2005. gada, taču oktobra nogalē paziņoja, ka nekandidēs uz pārvēlēšanu 2021. gadā. Lai gan līdz tam vēl ir laiks, un kanclere pēdējos gados daudz kritizēta, viņas paziņojums par aiziešanu radījis neziņu, kāda būs Vācija un Eiropa pēc Merkeles. Iespējams, norādes par to jau otrdien uzrunā Eiropas Parlamentā* dos pati kanclere, bet tikmēr piedāvājam pārskatu par viņas atstāto mantojumu.
Reizē ar paziņojumu par nekandidēšanu uz kancleres amatu Merkele atklāja, ka jau šajā decembrī pametīs Vācijā vadošās centriski labējās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) priekšsēdētājas amatu, kuru ieņēma 18 gadus. "Ir grūti pārspīlēt šī brīža nozīmīgumu Vācijas politikā," pēc politiķes paziņojuma rakstīja "The Atlantic".
Tomēr ne mazāka nozīme tam ir Eiropas Savienībā kopumā. Ar Merkeli pie stūres Eiropa pārvarēja ekonomisko krīzi, migrantu krīzi un uztvēra pirmo politiskā populisma viļņa triecienu, vienlaikus kanclerei ik reiz saņemot daļu kritikas par šo krīžu rašanos un nepietiekami efektīvu risināšanu. Pārmetumi gadu laikā krājušies, un nupat spiediens pārsniedzis izturības robežu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
