Līdz šim ar Apvienoto Karalisti (AK) Eiropas Savienībā bija kā viena ģimene, vienots organisms. Piemēram, preču vai datu sūtījumi starp Eiropas Savienības valstīm neatšķiras no tā, kā Latvijā starp divām pašvaldībām. Tagad, kad Lielbritānija izstājas, tas var mainīsies. Tā atzīst Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže, ar kuru portāls "Delfi" vēstniecības mājā Notingemas ielā tikās pēdējā dienā, kad Lielbritānija oficiāli bija Eiropas Savienības (ES) sastāvā. Šajā dienā vēstniece nēsā Luksemburgas ES prezidentūras lakatiņu dzeltenzilās krāsās ar "EU" un "LU" burtiem, norādot uz piederību ES.
No 1. februāra līdz šī gada beigām lielas izmaiņas nebūs jūtamas – sācies apstiprinātais pārejas periods, kurā AK vēl piemēro visas ES normas. Šī gada laikā abām pusēm – ES un Lielbritānijai – jāvienojas, kādas būs to attiecības nākotnē, pēc 2021.gada 1.janvāra.
Gaidāmas saspringtas sarunas, kuru iznākums ir miglā tīts. Tomēr Lielbritāniju par savām mājām pašlaik sauc vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, kuru dzīvē šo sarunu iznākums var daudz ko mainīt un ietekmēt. Tāpat arī pašiem ir jāizdara vairāki mājasdarbi. Sarunā ar vēstnieci iezīmējās vairākas riska grupas, ko “Brexit” var īpaši ietekmēt, un arī jomas, kam jāpievērš uzmanība. Paredzams, ka turpmāk arī vēstniecības darbs krietni mainīsies – izpaliks regulārās politiķu un pārstāvju tikšanās Briselē, kuru laikā vienmēr varēja nepieciešamo izrunāt, vēl aktīvāki būs divpusējie kontakti ar Londonu un biežāk būs jārunā viens pret vienu.
Kā vēstīja šīs nedēļas ziņas, Baiba Braže iecelta augstajā NATO ģenerālsekretāra vietnieces amatā publiskās diplomātijas jautājumos, bet vēstnieces pienākumus viņa gan pildīs vēl dažus mēnešus līdz parcelsies uz Briseli. Viņa saka, ka pēc ārkārtīgi saspringtajiem gandrīz četriem gadiem Londonā ir gandarījuma sajūta – Latvijā ir zināma politiskajā, mediju, finanšu pakalpojumu un tehnoloģiju vidē, aug ekonomisko attiecību apjoms, ieviesta sadarbība starp AK un Latvijas universitātēm, lai mūsu studenti labu izglītību un divus diplomus var iegūt Latvijā, aktīvas ir diasporas organizācijas, kuru projektiem sniedzam regulāru atbalstu.
Ar kādām izjūtām pienāca 31. janvāris, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības diena?
Ir tāds milzīgs žēlums, jo kopumā nedomāju, ka tas nesīs kaut ko pozitīvu kādai no pusēm – ne Eiropas Savienībai, ne Apvienotajai Karalistei. Mūsu, diplomātu, uzdevums tomēr ir saglabāt iespējami ciešākas saites. Nekas, arī ES nav perfekta, bet, mūsuprāt, ja ir neapmierinātība ar kaut ko, tad to vienmēr labāk ietekmēt no iekšienes. Bet ir noticis tā, kā ir noticis, un mūsu formulējums ir: mums ir žēl, bet, protams, respektējam šo izvēli un strādāsim ar britiem arī nākotnē ļoti, ļoti cieši.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
