2022. gads Kazahstānā sācies ar plašiem nemieriem. Valsts iedzīvotāju sāktie mierīgie protesti pret sašķidrinātās dabas gāzes cenu straujo kāpumu drīz vien pārtapa ielu kaujās, marodierismā un valsts iestāžu ieņemšanā ar simtiem upuru. Ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) palīdzību Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs protestus apspieda un paziņoja, ka valstī atjaunota kārtība. Tikmēr nācijas līderis – "mūžīgais" Nursultans Nazarbajevs – kaut kur pagaisa. Kas tas bija? Kas stāv aiz Kazahstānā notiekošā, un ko gaidīt turpmāk? "Delfi Plus" aicināja uz sarunu Daņiilu Kislovu, viena no lielākajiem tiešsaistes medijiem Centrālāzijā "Fergana.media" galveno redaktoru.
Raugoties no malas uz Āzijas republikām, Kazahstāna šķita visstabilākā, turīgākā un pragmatiskākā. Un pat ne pārmērīgi autoritāra: pirms diviem gadiem itin mierīgi tika nomainīts par mūžīgo uzskatītais prezidents. Tāds "Āzijas Eiropas" veiksmes stāsts. Tieši tādēļ 2022. gada sākuma notikumi daudziem bija milzu pārsteigums. Protestos gāja bojā simtiem cilvēku, tūkstošiem tika ievainoti. Viens no protestējošo lozungiem bija: "Vecais, ej projām!" Tiek uzskatīts, ka šis bija aicinājums Nazarbajevam. Iedzīvotāji viņu un viņa ģimeni apsūdz korupcijā.
Pēc pašreizējā prezidenta Tokajeva lūguma valstī ieradās Kolektīvās drošības līguma organizācijas karavīri. Organizācijā iekļāvušās Krievija, Baltkrievija, Armēnija, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Kazahstāna. Līdz 19. janvārim valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Straujā notikumu attīstība pat zinošākajiem postpadomju laika varas konfigurācijas ekspertiem radījusi visdažādākās versijas par iemesliem, aizkulišu spēlītēm un slepenajām intrigām, kas vērpjas aiz Austrumu paklājiem. Lai skaidrotu situāciju, "Delfi Plus" aicināja uz sarunu ekspertu, starptautiskās informācijas aģentūras "Fergana.media" direktoru un galveno redaktoru, Uzbekistānā dzimušo Daņiilu Kislovu. 24 gadus ilgajā darbības periodā "Fergana.ru" ir izveidojusi lielāko korespondentu tīklu piecās Centrālāzijas valstīs. Turklāt aģentūra nodrošina informāciju no pirmavotiem pat tad, kad valdība atslēdz internetu.
Īsumā par to, kas notika Kazahstānā pirms janvāra notikumiem
Pirms diviem gadiem Nazarbajevs izsludināja prezidenta vēlēšanas, pilnvaras nododot savam sabiedrotajam, kādreizējam Kazahstānas vēstniekam Krievijā, autoritatīvam Ārlietu ministrijas darbiniekam Kasimam Žomartam Tokajevam. Pēc prezidenta pilnvaru nolikšanas Nazarbajevs saglabāja sev nācijas līdera statusu un ietekmīgo Drošības padomes priekšsēdētāja amatu.
Tādējādi bija izveidojies varas duumvirāts: Nazarbajevam kā Drošības padomes priekšsēdētājam pakļāvās visi militārie spēki – VDK, armija un policija. Tika uzskatīts, ka šajā situācijā Tokajevs bija absolūti vadāma marionete, kas nodrošinātu pakāpenisku varas pāreju, saglabājot privilēģijas Nazarbajeva ģimenei. Sākumā viss ritēja gludi, kā pa diedziņu. Putins pat nepaguva iemācīties jaunā prezidenta vārdu, te viņu nosaucot par Kasimu Tokajeviču, te – par Žomartu Kasimoviču... Izskatās, ka faktisko prezidentu šāda situācija neapmierināja.
Jautājumi, uz kuriem atbild "Fergana.media" galvenais redaktors Daņiils Kislovs:
- Kas un kādēļ notika Kazahstānā; kādas ir gāzes cenas tur?
- Kurš un kādēļ sarīkoja grautiņus Almati?
- Kur pazudis pirmais Kazahstānas prezidents Nazarbajevs?
- Kāda loma šajā visā ir Putinam un Rietumiem?
- Un kā ar Ķīnu un islāmistu teroristiem?
- Kas notiek ar "krievu pasauli" Kazahstānā? Vai pienācis laiks to aizstāvēt?
- Kur šajā visā ir Latvija?
- Kā mainīsies Kazahstānas attiecības ar Rietumiem?
Kas un kādēļ notika Kazahstānā?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
