Ja, nedod Dievs, mūsu vairs nebūtu, pienāktu kārta Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Tā marta sākumā brīdināja Krievijas plosītās Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis. Lietuvas un citu NATO valstu amatpersonas mierina – tiešu pazīmju par iespējamu agresiju pret Baltijas valstīm pagaidām nav un alianse aizstāvēs katru savas teritorijas centimetru. Bet kā tas izskatās patiesībā? Uz robežas jau notiek sagatavošanās darbi.
Suvalku koridors – NATO Ahileja papēdis – vieta, caur kuru Krievija uz sauszemes varētu fiziski nošķirt Baltijas valstis no pārējās alianses. Tā kopš 2015. gada runā par tā dēvēto Suvalku koridoru – šauru, aptuveni 100 km garu sauszemes robežas posmu starp Poliju un Lietuvu.
Un, lai gan pats koridors nosaukts Polijas pilsētas vārdā, netiek slēpts, ka gadījumā, ja šajā apgabalā kaut kas sāktos, tad tas notiktu Lietuvas pusē. Tad nu tieši Lietuvā atrodas īstais Suvalku koridors.
Jau pirms kara Ukrainā Lietuvas armija, kas bija pastiprinājusi modrību Austrumlietuvā un Dienvidlietuvā, uzsāka intensīvu mācību ciklu, kuru mērķis ir ne tikai uzturēt augstu kaujas gatavības līmeni, ļaujot potenciālajiem pretiniekiem saprast, kas viņus gaida, bet arī parādīties atklātībā vietējiem iedzīvotājiem, nomierināt viņus, iepazīties ar apkārtni, kurā, kā visi cer, nebūs jāaizstāvas ar ieročiem.
Bet ja nu tomēr būs? Ko par to domā un kādā noskaņojumā dzīvo paši vietējie iedzīvotāji? Par to "Delfi" vaicāja cilvēkiem, kuri dzīvo īstajā Suvalku koridora teritorijā un nepieciešamības gadījumā ir apņēmības pilni to aizstāvēt.
Pierobežas sprādzieni un tālāk notiekošā kara atbalss
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
