Darbs par vēdera tiesu un konfektes no krieviem. Kas notika Harkivas apgabalā 'rašistu' okupācijā

Izjumas iedzīvotājs Antons Čerņišovs okupācijā pavadīja gandrīz septiņus mēnešus. Krievijas armija piepilsētā ienāca 7.–8. martā, vispirms sagrābjot privāto sektoru. Starp dzīvojamām mājām vai tieši pagalmā izvietoja militāro tehniku un apšaudīja pilsētu. Tā tas ilga līdz aprīlim, kad krieviem izdevās sagrābt visu Izjumu. Pilsētu divās daļās sadala Severskijdoņecas upe – ziemeļu pusi Krievijas armija okupēja itin ātri, taču dienvidu daļu samērā ilgi kontrolēja Ukrainas Bruņotie spēki.

Čerņišovs atminas, ka Izjumas ieņemšana dārgi maksājusi. Krievu karavīri apmēram desmit reizes mēģināja izveidot pontonu ceļu pāri Severskijdoņecai. Taču vairākas reizes notikumi ritēja pēc viena scenārija – daļa Krievijas tehnikas kopā ar kājniekiem tika sūtīta pa pontoniem, bet ukraiņi iznīcināja pāreju un nogalināja visus Krievijas kaujiniekus, kas bija paguvuši nonākt upes dienvidu krastā. Krievijas karaspēks upi šādi mēģināja sturmēt vairāk nekā 19 dienas.

Čerņišovs stāsta, ka līdz ar Krievijas iebrukumu tika iznīcināti infrastruktūras objekti – pazuda gāze, ūdens, elektrība. Aktīvās karadarbības laikā viņi dzīvojuši mājas pagrabā un šo pazemes patvērumu varēja pamest tikai vasarā.

"Cilvēkiem atlika vairs tikai akas vai rokas pumpji. Ēdienu gatavoja uz atklātas uguns. Jauca izpostītās mājas. Kas dzīvoja meža tuvumā, cirta kokus. Privātmājās sildījās ar malku, bet daļa šī materiāla tika izmantota ēdiena gatavošanai. Daudzdzīvokļu mājās pie kāpņutelpām uzstādīja krāsniņas – "buržuikas". Mums bija kartupeļu, burkānu un gurķu rezerves. Dzīvojām nomalē, tādēļ mammai vienmēr bija lieli putraimu krājumi. Piemēram, mannas vien mums bija ap desmit kilogramiem. Tāda nu tauta esam – krājēji.