Krievijai piedzīvojot sakāvi kaujaslaukā un Irānu atkārtoti pārņemot masveidīgiem protestiem, abu valstu režīmi izskatās ievainojami. Bet tirānijas gals, visticamāk, novedīs pie bīstama politiskā vakuuma, nevis demokrātiskas varas nomaiņas.
Dažkārt ziņu plūsma ir vairāk nekā tikai troksnis. Tā skaļi un neierasti signalizē par to, kas varētu atrasties aiz horizonta. Tas notika arī šomēnes, kad uzmanības centrā nonāca daudz cerīgāka, bīstamāka un radikāli atšķirīga ģeopolitika. Burtiski dažu dienu laikā mēs pieredzējām gandrīz pilnīgu Krievijas armijas sabrukumu Ukrainā un režīma pazemošanu Irānas pilsētu ielās.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina karavīri parādījuši, ka savā rīcībā gandrīz ne ar ko neatšķiras no noziedznieku grupējuma reida. Pēc tam, kad bija pazemojuši un spīdzinājuši civiliedzīvotājus pašu kontrolētajās teritorijās, viņi strauji pameta savas pozīcijas un burtiski aizbēga no uzbrūkošajiem ukraiņu spēkiem. Putina fašistiskā nacionālās drošības valsts var pārvērsties pelnos. Viņa paustie atomkara draudi tikai atklāj, ka autokrātiskie režīmi pēdējos savas pastāvēšanas gados ir visbīstamākie.
Savukārt Irānā
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
