Kā karš mainījis un var mainīt Putina režīmu un kādu cenu Krievijai nāksies maksāt pēc varas maiņas? Vai vispār pastāv cerība, ka Putins nav uz visiem laikiem? Šie jautājumi kopš pērn sāktās Krievijas visaptverošās invāzijas Ukrainā paceļas gan virtuves sarunās, gan ekspertu diskusijās.
Notikumi ne tikai frontē, bet arī Krievijas iekšienē attīstījušies spraigi – ieviesta militārā cenzūra, izpluinīti neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un pieņemti jauni, vēl represīvāki likumi, kuri ļāvuši ierosināt simtiem politisku tiesas procesu un bloķēt simtiem tūkstošu tīmekļvietņu. Par šiem un citiem jautājumiem piedāvājam "Meduza" interviju ar bijušo sanktpēterburgieti, demokrātiskās kustības Krievijā virzītāju un šobrīd Helsinku Universitātē strādājošo politologu, autoritārisma pētnieku Vladimiru Geļmanu.
Šogad kļuvis populāri salīdzināt Krievijas režīmu ar fašismu vai tiešā veidā nosaukt to par "fašistisku". Jūs ne reizi vien esat sacījis, ka tā ir vienkāršošana, taču tajā pašā laikā – vai jūs saskatāt risku, ka Krievijas režīms varētu transformēties totalitārismā?
Totalitārisms ir tāds kā ideoloģiskais bubulis kopš Aukstā kara laikiem, kad idejas vārdā daudzi itin autoritatīvi un cienījami speciālisti mēģināja mest pār vienu kārti gan nacistu režīmu Vācijā, gan padomju režīmu Staļina laikā. Neapšaubāmi, zināma daļa taisnības tajā ir, tomēr šī koncepta paplašināšana un mūslaiku Krievijas režīma iekļaušana tajā būtu mēģinājums pievilkt aiz ausīm.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
