'Tiksim arī līdz Sevastopolei.' Intervija ar Alekseju Arestoviču

"Gluži tāpat kā arābiem un ebrejiem Tempļa kalns, mums ir Kijivas Pečeru klosteris. (..) Vēl joprojām mūsu baznīcas kanoniskajos dokumentos Ruse ir Ukraina. Hetmanis Bogdans Hmeļņickis sevi sauca par "hetmani krieviem"; viņa pretinieks Jeremija Višņeveckis sevi dēvēja par Ļubenskas hetmani un krievu kņazu; Hadjačas ūnijā bija paredzēts, ka divu tautu (poļu un lietuviešu) Žečpospolitā būs trīs tautas un trešo sauks par krieviem. (..) Par to nav pieņemts runāt, jo valda mitologēma, ko radījusi Krievija (..) Bet visa intriga slēpjas tieši tajā, ka īstie krievi kā reiz esam mēs, savukārt, kas ir viņi, nav saprotams. Ilgi jāstrīdas, lai saprastu, kā viņus kvalificēt. Tā ir pasaulē lielākā laupīšana, un es gribu to izlabot."

Intervijā apspriesti jautājumi par Rietumu militāro palīdzību, par apstākļiem frontē, Krievijas armijas noziegumiem okupētajās teritorijās, situāciju Bahmutā utt.

Līdz 2023. gada janvārim Aleksejs Arestovičs bija Ukrainas prezidenta biroja padomnieks. Viņš atkāpās no amata pēc tam, kad tiešraidē kļūdaini paziņoja, ka Krievijas raidīto raķeti, kas trāpīja dzīvojamai mājai Dnipro, notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki. Gan šajā amatā, gan šobrīd viņš iepriekš gūtās zināšanās psiholoģijā, militārajā izlūkošanā un propagandā izmanto, lai katru dienu ļoti populārās video pārraidēs mierinātu un uzmundrinātu Ukrainas tautu. Pat iemantojis neoficiālu "Ukrainas tautas galvenā psihologa" titulu.

Sakiet, lūdzu, nez kādēļ es neesmu manījis informāciju par to, ka krievu raķetes "Kalibr" vai citas būtu sabojājušas ešelonus, kuros jums tiek vesti Rietumu ieroči no Rumānijas un Polijas. Jums noteikti ir daudz vairāk informācijas.

Triecieni pa dzelzceļa ešeloniem un mezgliem ir bijuši un joprojām notiek. Cita lieta, ka viņiem ne vienmēr tas izdodas. Pirmajās kara dienās viņi laida pa 150 spārnotajām raķetēm dienā, toreiz daudz cieta dzelzceļa mezgli. Taču NATO ieroči tiek vesti pa dažādiem ceļiem, ne visi no tiem Krievijai ir zināmi. Tāpat nav viegli uzminēt, kas kādā vilcienā tiek vests. Taču viņi neuzbrūk NATO ieročiem, viņi izdara triecienus pa dzelzceļa mezgliem, kas ir svarīgi karaspēka pārvadājumiem un apgādei.

Ir trāpījuši?

Reizēm jā, reizēm nē. Bet mēs redzam, ka dzelzceļš darbojas gandrīz bez mitas.

Kara speciālists Agils Rustamzade ierosinājis Ukrainai interesantu variantu. Tā kā Krievijai ir privātā militārā kompānija "Vagner", viņš izteica domu, ka arī ukraiņi varētu nolīgt kādu privāto kompāniju Rietumos, kam jau ir tanki "Gepard", "Leopard" un lidmašīnas. Vai kaut kas tāds par naudu ir iespējams?

Mums ir interbrigādes, līdzīgi kā Spānijā 1936. gadā. Tas ir sarežģīts jautājums. Nezinu, vai rietumvalstis būtu gatavas tam, ka lidotāji joprojām būtu valsts dienestā un izmantotu Rietumu ieročus. Tas būtu ļoti nopietns lēmums, un es nedomāju, ka Rietumi tam ir gatavi. Bet, protams, tas būtu izdevīgi, jo tad nevajadzētu