Pagājušonedēļ vispirms Putins un Lukašenko biedēja, pēcāk arī Arestovičs un Landsberģis Baltijas valstis brīdināja par iespējamo uz Baltkrieviju pārcēlušos "Vagner" militāro algotņu došanos uz Poliju, Viļņu vai Daugavpili. Kas notiek kaimiņvalstī trīs gadus pēc pret safabricētajiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem notikušajām protesta akcijām? Kādēļ Baltkrievija savā zemē ielaida kodolieročus un vagneriešus, bet savus karavīrus aktīvā karadarbībā sūtīt izvairās? Vai ir droši turp braukt? Un kad beidzot būs beigas? Uz "Delfi" jautājumiem atbild Berlīnes Kārnegija centra zinātniskais darbinieks, Krievijas un Eirāzijas eksperts Maksims Samorukovs.
23. jūlijā, tiekoties ar Putinu, Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijā izvietotie militāro algotņu grupējuma "Vagner" vīri raujas uz Varšavu, lai Polijai atriebtos par ieroču piegādi Ukrainai, bet viņš ar grūtībām atrunājot vagneriešus no iecerētā. "Ļaunākajā gadījumā vagneriešu mērķis varētu būt uzbrukums Viļņai vai Daugavpilij, maskējoties par bēgļiem," TV3 raidījumā "900 sekundes" Lukašenko sacīto komentēja kādreizējais Ukrainas prezidenta padomnieks Aleksejs Arestovičs.
"Vagner" algotņi Baltkrievijā varētu tikt izmantoti, lai pretotos Eiropai, sacījis bijušais Lietuvas prezidents Vītauts Landsberģis. Viņš uzskata, ka Putins var sūtīt algotņus pret Eiropu, lai viņus iznīcinātu.
Latvijas Aizsardzības ministrija norāda, ka viss tiek kontrolēts – armija gatava reaģēt. Nedēļas beigās Polija, Lietuva un Latvija pieņēma lēmumu – ja uz robežām radīsies nopietni incidenti ar "Vagner" algotņu piedalīšanos, tās tiks slēgtas. 29. jūlijā Polijas premjerministrs paziņoja, ka algotņi Baltkrievijas teritorijā virzoties Suvalku koridora virzienā pie Polijas un Lietuvas robežas. Draudi pastiprinās.
Augustā apritēs trīs gadi kopš masu protestiem Baltkrievijā, kas izcēlās pēc negodīgajām prezidenta vēlēšanām. Ja toreiz nesamierinātos, vai pastāv iespēja, ka Minskā mainītos vara, bet liesmas pārmestos uz Krieviju?
Nē. Tolaik Krievijā nebija masu neapmierinātība, kas gaidītu iemeslu, lai uzplaiksnītu. Visdrīzāk kareivīgāki protesti izraisītu vēl nežēlīgāku apspiešanu – iespējams, ar daudz aktīvāku Krievijas iesaistīšanos.
Kāda ir situācija Baltkrievijā šobrīd?
Valstī valda daudz
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
