Mārtiņš Vērdiņš: Ukraiņu jaunākais ierocis bez brīnumiem – kasešu šāviņi  (3)

Artilērijas nozīme Ukrainas karā ir augusi arī tādēļ, ka karojošajām pusēm, izmantojot modernas zenītraķešu sistēmas, izdevās ievērojami samazināt pretinieka frontes aviācijas izmantošanas efektivitāti, kurai vēl samērā nesen, kopš 2. Pasaules kara, tika piešķirta noteicošā loma kaujas laukā. Līdz ar to karš Ukrainā kopš 2022. gada pārsvarā ir definējams kā artilērijas karš, un, ja kāds vēlās ieskatīties kara nākotnē, vispirms būtu jāanalizē karojošo pušu un to sabiedroto spējas nodrošināt frontes piesātinājumu ar artilērijas uguns atbalstu, kas ietver artilērijas vienību ("stobru") skaitu, artilērijas vienību apkalpju profesionalitāti, specifisko artilērijas izlūkošanu un komandvadību, munīcijas krājumus (to nomenklatūru un skaitu), kas ir pieejami (loģistika) un pietiekami operāciju plānu izpildei, artilērijas sistēmu tehnisko stāvokli, kā arī optimālu artilērijas pielietošanas taktiku.

Ukrainā karojošajām pusēm artilērijas jomā jau sākotnēji nebija paritātes. Krievijai pirms 2022. gada iebrukuma "uz papīra" ierindā bija ap 5000 artilērijas sistēmu, kamēr Ukrainas armijai divas reizes mazāk. Turklāt Krievijas rīcībā ir neskarti un plaši padomju artilērijas krājumi, kas bija paredzēti – ne vairāk, ne mazāk – 3.Pasaules kara vajadzībām, kurā Padomju Savienība cerēja uzvarēt. Pie šādas "dzelžu" disproporcijas artilērijā ukraiņiem neatlika nekas cits kā tikai kļūt labākiem pretbatareju (artilērijas sistēma pret artilērijas sistēmu) uguns efektivitātes ziņā un kompensēt "stobru"/munīcijas trūkumu ar precīzāku un tādēļ ekonomiskāku šaušanu.

Tas viņiem pagaidām izdodas, jo pēc vizuāli apstiprināto zaudējumu salīdzināšanas sanāk, ka Ukrainas artilērija pretbatareju dueļos ir līdz pat četras reizes efektīvāka par pretinieku. Uzvaru pretbatareju cīņā nosaka reakcijas laiks, kurā artilērijas vienība saņem informāciju par pretinieka artilērijas vienības atrašanās vietu, un munīcijas daudzums, kas tiek patērēts šīs vienības iznīcināšanai (šaušanas precizitāte). Panākt vēl augstāku pretbatareju uguns efektivitāti, samazinot reakcijas laiku, ukraiņiem vairs neizdosies, jo uz grafika ir sasniegts "plato" – artilēristu reakcijas laiks jau ir samazinājies līdz 3-5 minūtēm un apstrādāt informāciju vēl ātrāk fiziski nav iespējams.

Attiecīgi, lai panāktu augstāku efektivitāti Ukrainas artilēristiem ir jāšauj precīzāk, tādējādi samazinot gan munīcijas patēriņu, gan bruņojuma, galvenokārt lielgabalu stobru, nolietojumu.

Krievijas puses taktika šajā jomā līdz 2023. gada sākumam bija pilnīgi pretēja. Krievijas artilērijas uguns efektivitāte tika panākta uz neprecīzas, toties blīvas apšaudes rēķina. Ukraiņu pozīcijas tika burtiski piegāztas ar artilērijas šāviņiem. Manīts, ka 2022. gadā tikai uz vienas ukraiņu rotas pozīcijām (līdz kilometram platumā un dažu simtu metru dziļumā) Krievija varēja atļauties izšaut līdz pat 5000 šāviņu dienā. Kopā 2022. gadā Krievija izšāva uz ukraiņiem 12 miljonus artilērijas šāviņu. Temps, ko pat Krievija nespēj turēt.