Lielbritānija un Kanāda plāno palielināt militāro klātbūtni aiz polārā loka

Arktikas ledus vākam kūstot straujos tempos, reģionā burtiski atvērušies jauni ūdensceļi, paplašinot arī iespējas piekļūt teritorijā atrodamajiem dabas resursiem. Krievijai ir garākā piekraste Arktikā, un arī tā okeāna ledus segas kušanu redz kā iespēju nākotnē, kas mazinātu kravu transportēšanas izmaksas uz valsts rietumiem. Turklāt kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Krievija Arktikā ir būtiski paplašinājusi savu militāro klātbūtni. 

Kanāda ir starp tām NATO valstīm, kas šobrīd neatvēl alianses atrunātos 2% no IKP aizsardzībai. Tomēr globālās tirgus izpētes kompānijas "Ipsos" šovasar apkopotie dati liecina, ka trīs no četriem kanādiešiem atbalsta militārā finansējuma palielināšanu. Dati arī rāda, ka 83% no iedzīvotājiem uzskata, ka Kanādai būtu jāpārrauga visi kuģi, kas šķērso Kanādas ziemeļu jūrasceļu, un 73% iedzīvotāju atbalsta papildu militāro bāzu izbūvi. Kanādas Karaliskā Militārā institūta publiskotā rakstā profesionāļi piekodina Kanādas valdībai veicināt savu ietekmi "tālajos ziemeļos", modernizējot jau esošo infrastruktūru, papildinot militāro klātbūtni Arktikā, kā arī organizējot militārās apmācības.

Arī Lielbritānija aizvien lielāku uzmanību pievērš Atlantijas okeāna ziemeļiem. Piemēram, Lielbritānijas Pārstāvju palātas 21. jūlijā izdotā ziņojumā valdībai, kas aptver Skotijas stratēģisko nozīmi Atlantijas okeāna ziemeļu teritoriju aizsardzībā, secināts, ka Apvienotās Karalistes ģeogrāfiskais novietojums skaidri rādot, ka tās tuvākās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas sabiedrotās būs tieši Skandināvijas un Baltijas valstis.