Navaļnijs bija ideāls opozīcijas kandidāts Krievijas prezidenta amatam. Viņa tēls un vēstījums uzrunāja visas Krievijas sabiedrības grupas.
Navaļnijs bija caur un cauri krievs, kas ir svarīgi vispārēji ksenofobiskajai Krievijas sabiedrībai. Viņš bija izskatīgs, kas televīzijas laikmetā arī nav mazsvarīgi. Viņam bija priekšzīmīga ģimene, kas ir būtiski Krievijas sabiedrībai ar tradicionālajiem uzskatiem par laulību.
Viņš nāca no zemākās vidusšķiras, vienlaikus no bijušās padomju tehniskās inteliģences un padomju armijas. Tā ir plaša Krievijas sabiedrības daļa, kuru pilnībā pametuši likteņa varā gan pie varas esošie, gan opozīcija. Viņa tēvs bija pretgaisa aizsardzības virsnieks, bet māte strādāja padomju elektronikas nozarē. Pēc PSRS sabrukuma viņi uzsāka nelielu biznesu – nodibināja klūgu grozu pīšanas darbnīcu. Šāds liktenis ir tipisks daudziem no šīs vides nākušajiem krieviem.
Ne Navaļnijam, ne viņa vecākiem nekad nav bijušas nekādas ārišķīgas bagātības – dārgas automašīnas, lauku īpašumi utt. Viss viņa nekustamais īpašums ir 78 kvadrātmetrus liels dzīvoklis padomju laika paneļu ēkā ne pašā labākajā Maskavas Marjino rajonā, netālu no milzu naftas pārstrādes rūpnīcas.
Vasilijs Žarkovs, trimdas krievu politologs, viesprofesors Eiropas Humanitāro zinātņu universitātē Viļņā:
"Aculiecinieki stāsta, ka Navaļnijs vakar tiesas sēdē izskatījies vesels. Viņa nāve sakrīt ar represīvā režīma pastiprināšanos valstī uz Borisa Nadeždina parakstu vākšanas kampaņas panākumu fona – 13. februārī pretkara marksisma politologam Borisam Kagarļickim negaidīti bargi tika piespriests piecu gadu cietumsods.
Atgādināšu, ka Ņemcova nāve arī notika 2015. gada februārī, kad kļuva skaidrs, ka Krimas sagrābšana vairs neveicina Putina popularitāti un sabiedrībā pieaug protestu noskaņojums.
Jekaterinas Duncovas un Borisa Nadeždina kampaņas atklāja plašu pret karu noskaņotu cilvēku slāni Krievijā. Mēs varam sagaidīt represiju vilni pirms marta vēlēšanām."
Navaļnijs nekad nav bijis daļa no valdošās šķiras. Viņš nekad nav ieņēmis nevienu amatu Putina sistēmā. Viņa sadarbība ar varas iestādēm aprobežojās ar neapmaksātu Kirovas apgabala gubernatora liberāļa Ņikitas Beliha padomnieka amatu, kuru viņš īsu laiku ieņēma 2009. gadā.
Navaļnijs ar klausītājiem runāja vienkāršā krievu valodā, kas ir saprotama cilvēkiem jebkurā valsts galā, cilvēkiem no jebkuras sociālās vides. Un viņš runāja par to, kas klausītājus satrauca visvairāk – par sociālo nevienlīdzību, par valdošās elites nežēlīgo ārišķīgo bagātību, par korupciju – galveno Krievijas sabiedrības postu. Navaļnijs uzstāja, ka pārmaiņas valstī ir nepieciešamas ikvienam — gan bagātajiem, gan nabagajiem.
Andrejs Koļesņikovs, Kārnegī domnīcas vecākais zinātniskais pētnieks:
"Aleksejs Navaļnijs netiks aizmirsts. Šis bija absolūti unikāls bezbailīga politiķa piemērs valstī, kur politika šī vārda tradicionālajā nozīmē bija tieši aizliegta, draudot ar represijām.
Normālas politiskās konkurences situācijā viņam būtu iespēja kļūt par valsts pirmo personu. Atšķirībā no neaizvietojamās valdības, viņam bija skaidri izveidots priekšstats par Krievijas nākotni. Un pat ļoti ierobežotas konkurences apstākļos visa politika Krievijā noteiktā laikā izvērtās Putina – Navaļnija konfrontācijā."
Jā, Navaļnijs 2000. gadu beigās flirtēja ar krievu nacionālismu. Bet tad gandrīz visi
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv