Šīs nedēļas sākums Latvijā pienāca ar ārkārtīgi spēcīgām un ilgstošām lietavām un spēcīgu vēju. Vēl bez vēja nodarītiem postījumiem daudzas teritorijas, tostarp pilsētās, stipri applūdušas, notekūdeņu sistēmām netiekot galā ar intensīvo lietu. Krituši arī vairāki rekordi, tostarp pārspēts Latvijas diennakts nokrišņu daudzuma rekords. Kā meteorologi mēra nokrišņu daudzumu un ko vispār nozīmē, piemēram, 190 milimetri nokrišņu, kā tas fiksēts Kalnciema novērojumu stacijā – to skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti.
Ko nozīmē nokrišņu milimetri
Naktī no 28. uz 29. jūliju un 29. jūlija rītā krita draudzi rekordi. Šī vētra bijusi spēcīgākā vasaras vētra Latvijā novērojumu vēsturē. Dati kopš 1966. gada liecina, ka nav atrodami citi gadījumi par tik spēcīgu vēju un lietavām tik plašā Latvijas teritorijā vasaras mēnešos.
29. jūlija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 35,3 milimetri, un tā kļuvusi par lietaināko dienu valsts meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Iepriekšējais rekords bija 30,8 milimetri 2017. gada 18. septembrī.
Kalnciema novērojumu stacijā vien no lietavu sākuma 28. jūlija vakarā līdz pulksten 9 nākamās dienas rītā nolija pat 193 milimetri – tas ir vairāk nekā divas jūlija normas. Arī citās pilsētās, ko vētra skāra vissmagāk, nokrišņu daudzums pārsniedza 100 milimetrus. Ko tie nozīmē?
Viens milimetrs nokrišņu atbilst vienu milimetru biezam ūdens slānim, kas sakrājies uz vienu kvadrātmetru lielas horizontālas virsmas, ja pieņemam, ka ūdens no šīs virsmas neaiztecētu, tajā neuzsūktos un arī neiztvaikotu. Vienkāršojot – vienu milimetru biezs ūdens slānis uz vienu kvadrātmetru šādi izveidotos, ja izlietu litru ūdens. Tātad Kalnciemā nolijušie 193 milimetri nozīmē, ka uz kvadrātmetru laika posmā no svētdienas vakara līdz pirmdienas rītam "izlieti" 193 litri ūdens! Iespaidīgi, vai ne?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
