Izraēlas balss no Jeruzalemes

Ikvienam koncertam ir sava priekšvēsture. Kā stāsta Guntars Ķirsis, tad doma par Jeruzalemes simfoniskā orķestra koncertu Rīgā viņam radusies vēl tad, kad viņš bijis Latvijas Radio kora direktors un pavadījis to koncerttūrēs. 2000.-šo gadu sākumā Latvijas Radio koris piedalījies Hendeļa oratorijas "Mesija" un citu vokāli simfonisko lieldarbu atskaņojumos Ziemassvētku un Lieldienu koncertos Jeruzalemē kopā ar Jeruzalemes simfonisko orķestri. Uzmanību piesaistījis orķestra stīgu grupas siltais, dvēseliskais skanējums un īpaša mūzikas izjūta, kas raksturīgi t.s. "krievu skolai," ko orķestrī pārstāv visai lielais mūziķu īpatsvars no bijušās PSRS.

Taču ne mazāk svarīgs iemesls orķestra dalībai "Rīgas festivāla" atklāšanas koncertā ir arī tā jubilāra statuss: noslēgumam tuvojas Jeruzalemes simfoniskā orķestra 80. jubilejas sezona. Līdzīgi Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, kas savu darbību sāka kā Rīgas Radiofona orķestris, arī Jeruzalemes simfoniskais orķestris izauga no neliela ansamblīša, kas pagājušā gadsimta 30. gadu beigās nodrošināja tikko izveidotā Palestīnas Radio apraides servisa muzikālās vajadzības. Par "Kol Israel" (Izraēlas balss) jeb Izraēlas Raidorganizāciju Apvienības orķestri tas tika pārsaukts līdz ar Izraēlas valsts izveidi 1948. gadā, līdz pat šai dienai saglabājot Jeruzalemes galvenā orķestra godu un reprezentējot Izraēlas valsts mūzikas kultūras sasniegumus pasaulē.

Šī Izraēlas kultūras sūtņa loma orķestrim reizēm izrādījusies ugunsbīstama: 2008. gadā protestējot pret Jeruzalemes simfoniskā orķestra koncertiem 14 Amerikas pilsētās, tos boikotēt sabiedrību aktīvi aicināja Palestīniešu Nacionālā komiteja. Tomēr neskaitāmi vairāk nekā politisko īssavienojumu radīto dzirksteļu, orķestrim ir bijis spožu zvaigžņu stundu kopā ar gadsimta izcilākajiem mūziķiem: Arturu Rubinšteinu un Jehudi Menuhinu, Igoru Stravinski, Radu Lupu un Mstislavu Rostropoviču, Jo- Jo Ma un Peteru Šreieru, Pjēru Bulēzu, Martu Argeriču, Tabea Cimmermani, Jefimu Bronfmanu un citām lielām atskaņotājmākslas personībām pārsteidzošās pasaules klasikas interpretācijās un neizmirstamos pirmatskaņojumos, kuru vidū arī poļu komponista Kšištofa Penderecka īpašais veltījums Jeruzalemes 3000 – gades svinībām: kora simfonija "Septiņi Jeruzalemes vārti" ( 1996.).

Jeruzalemes simfoniskā orķestra pašreizējais mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (kuru nākamsezon šajā amatā nomainīs Stīvens Slouns) ir franču diriģents, komponists, pianists un grāmatu autors (ar ļoti muzikālu vārdu) Frederiks Šaslēns. Līdzās Jeruzalemes simfoniskā orķestra koncertpolitikas veidošanai un koncertu vadīšanai viņš iestudē operas Ņujorkas "Metropolitan" teātrī, Tokijas Nacionālajā operā Manheimā un Hanoverē, Berlīnē un Madridē, Romā, Velsā, Vīnes Valsts operā un citur pasaulē. Neļaujot ierūsēt savai pianisma tehnikai, Frederiks Šaslēns diriģenta zizli laiku pa laikam nomaina pret klavierēm un, kopā ar Vīnes Filharmonisko orķestri, piemēram, atskaņo Bēthovena Piekto klavierkoncertu. Ja prātu nodarbina jaunrades mūza, top simfoniskie opusi, kinomūzika (tostarp filmas "Piektais elements" populārā Diva dance), pa kādai operai ("Monte Kristo") vai grāmatai ( Music in every sense – "Mūzika jebkurā nozīmē"). 25.maijā Frederiks Šaslēns uzaicināts diriģēt Vīnes Valsts operas īpašo notikumu - 160-tās jubilejas koncertu, tāpēc pie Jeruzalemes simfoniskā orķestra diriģenta pults Baltijas turnejas koncertos stāsies igauņu Maestro Andress Mustonens.

Igauņu Maestro Andress Mustonens

Ar Rīgu un Latviju, Latvijas koriem un orķestriemMustonenu saista veiksmīga sadarbība daudzu gadu garumā un vienmēr klausītāju pilnas zāles. Viņa tandēms ar Jeruzalemes simfonisko orķestri var šķist visai neparasts. Tomēr tā nav. Ar šo kolektīvu Mustonens uzstājies vairakkārt, un šī mīlestība ir abpusēja, jo vai gan citādi par šī gada "MustonenFest" norises vietu ar 20 vadošo Izraēlas un Igaunijas orķestru, koru un solistu piedalīšanos Mustonens būtu izvēlējies tieši Jeruzalemi?

Rīgā un Latvijā Jeruzalemes simfoniskais orķestris, viesosies pirmoreiz. Savai pirmajai Baltijas tūrei ar koncertiem Pērnavā, Tartu, Tallinā un Rīgā orķestris izvēlējies Rietumeiropas klasikas šedevrus: F. Mendelsona Uvertīru "Sapnis vasaras naktī", ko ar Meistara roku komponējis 17 gadus vecs jauneklis, ar šo darbu vien iemantojot sev tiesības uz nemirstību; vispopulārāko no Brāmsa simfonijām – Ceturto, ko mēdz dēvēt par vienu no tumšākajām un dziļākajām 19.gs skaņu mākslas lappusēm, par sēru dziesmu pēc miera tvīkstošajai pasaulei, saldajai Vīnei un visām Brāmsa zudušajām mīlestībām; un L.Bēthovena Trešo klavierkoncertu (ar Mocarta mūzikas atbalsīm), kurā solists būs Izraēlas klavierspēles izcilība Toms Borovs (Tom Borrow).

Izraēlas klavierspēles izcilība Toms Borovs

Šobrīd 19 gadus vecajam un ļoti apdāvinātajam pianistam ar Rahmaņinova pirkstiem pasaules mediju modrā acs seko jau vairākus gadus, rūpīgi fiksējot jaunā talanta straujās izaugsmes soļus. Savu daudzo skolotāju pedagoģiski slīpēts un lielo Meistaru ( Mareija Peraijas, Andrāša Šifa u.c.) pilnveidots, Toms Borovs ir uzvarējis gandrīz vai visos nacionāla mēroga pianistu konkursos Izraēlā (tostarp autoritatīvajā Izraēlas Radio un Jeruzalemes Simfoniskā orķestra "Jauno mākslinieku konkursā" un konkursā Piano Forever ), dažā labā sacensībā savācot sev visus iespējamos zelta laurus (Grand Prix, balvu par labāko Izraēlas komponista darba interpretāciju, publikas balvu, u.t.t.). Tāpēc nav brīnums, ka par Tomu kā solistu sacenšas arī lielākie Izraēlas orķestri, izbaudot viņa plaukstošo talantu un paverot perspektīvu, kur jaunajai cerībai izplest spārnus tālākam lidojumam.

Rīgas festivāla Atklāšanas koncerts notiks Lielajā ģildē 26.maijā pulksten 19.00.

Ilga Auguste, LR3 "Klasika", speciāli Delfiem.