Kas mums uzglūn ūdenī?
Cilvēka veselību joprojām apdraud ūdens fekālais piesārņojums, it īpaši, ja tas tiek konstatēts peldvietās. Peldēšanās piesārņotās pludmalēs vai ezeros var izraisīt saslimšanu. Galvenie piesārņojuma avoti joprojām ir notekūdeņi un no fermām un lauksaimniecības zemes novadītie ūdeņi. Šāds piesārņojums īpaši pastiprinās lietusgāžu un plūdu periodos, kad iekārtas pārplūst, un piesārņotais notekūdens tiek ieskalots upēs un jūrās. Taču nereti pie vainas var būt arī nesakārtotas un nelegālas notekūdeņu un kanalizācijas ūdeņu sistēmas. Jāteic gan, ka pēdējos gados situācija sāk uzlaboties, tomēr pirms mešanās ūdenī, būtu jāzina, vai šī ir oficiāla peldvieta, un kāda ir tās ūdens kvalitāte. Latvijā peldvietu ūdens kvalitāti uzrauga Veselības inspekcija, kas veic regulāras analīzes un informē par iegūtajiem rezultātiem.
Peldi droši Latvijā
Veselības inspekcija veic regulāras ūdens pārbaudes 57 peldvietās Latvijā, no kurām daļa atrodas jūras piekrastes ūdeņos, bet daļa ir peldvietas iekšzemē. Latvijā oficiālā peldēšanas sezona ilgst no 15. maija līdz 15. septembrim. Šajā laika periodā Veselības inspekcija veic regulāras ūdens kvalitātes pārbaudes, un to rezultāti ir pieejami ikvienam inspekcijas mājaslapā šeit.
Peldvietu ūdens kvalitāti vērtē, ņemot vērā divus mikrobioloģiskus parametrus: zarnu enterokokus un Escherichia coli. Atkarībā no konstatētajiem fekālo baktēriju līmeņiem peldvietu ūdens kvalitāti klasificē par "izcilu", "labu", "apmierinošu" vai "zemu". Ja tiek secināts, ka kādā no oficiālajām peldvietām ūdens kvalitāte ir neatbilstoša drošības un veselības prasībām (novērtēta kā "zema"), tiek izplatīti paziņojumi plašākai sabiedrībai, aizliedzot peldēties konkrētajās peldvietās, aicinot to nedarīt, kā arī veicot pasākumus, lai ūdens kvalitāti atkal atjaunotu. Arī šovasar jau vairākās peldvietās ir bijuši aizliegumi peldēties.
Kur atrodas tīrākās un netīrākās peldvietas Eiropā?
Arī citās Eiropas Savienības valstīs ūdens kvalitāti uzrauga valstu nacionālie dienesti, kas tāpat kā Vides inspekcija Latvijā monitorē, analizē un informē par peldvietu ūdens kvalitāti. Pēdējos gados nedaudz pieaug vistīrāko jeb viskvalitatīvāko peldvietu skaits. Attiecīgi – sarūk arī to peldvietu skaits, kas izpilda tikai minimālās kvalitātes prasības. Ļoti zema ūdens kvalitāte no visām uzraudzītajām peldvietām ES, Albānijā un Šveicē ir 301 (jeb 1,3 %) peldvietā.
Ūdens kvalitāte par izcilu ir atzīta 95 % vai vairāk peldvietās četrās valstīs: Kiprā (99,1 % visu peldvietu), Maltā (98,9 % visu peldvietu), Austrijā (97,3 % visu peldvietu) un Grieķijā (97 % visu peldvietu).
Savukārt trīs valstis, kurās ir visvairāk peldvietu ar "zemu" ūdens kvalitāti, ir Itālija (89 peldvietas jeb 1,6 %), Francija (54 peldvietas jeb 1,6 %) un Spānija (50 peldvietas jeb 2,2 %). Salīdzinājumā ar 2017. gadu to peldvietu vietu skaits, kurās ūdens kvalitāte ir "zema", Francijā ir samazinājies (no 80 2017. gadā līdz 54 2018. gadā), savukārt Itālijā un Spānijā audzis (attiecīgi no 79 līdz 89 un no 38 līdz 50).
Ikviens, plānojot savus ceļojumus un atpūtu Eiropā, var sekot Eiropas Savienības peldvietu ūdens kvalitātei Eiropas Vides dienesta mājas lapā šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
