Edgaram Bāliņam, kā pats izsakās, jau 30 gadus ir tas gods atrasties uz šīs zemes un nodarboties ar teju visu, kas patīk – stand-up komēdiju, muzicēt “Singapūras Satīnā” un rakstīt “Delfi”. Kā arī, protams, pavadīt laiku ar sev tuviem cilvēkiem.
Labāk darīt vairākas lietas
Edgars atzīst, ka visam vienmēr laika, protams, nepietiek, bet kopumā ir priecīgs, ka ir iesaistīts vairākās lietās, nevis tikai vienā. Tas, viņaprāt, padara dzīvi interesantu. Iesaistoties vairākos projektos, no viena var paņemt idejas un zināšanas citam. "Es varēju, piemēram, kādā brīdī 10. klasē izdomāt, ka būšu ļoti labs pasažieru vilciena mehāniķis vai ko tamlīdzīgu. Varbūt tad es tagad būtu augstu kvalificēts meistars. Tā vietā es esmu ne īpaši kvalificēts vairākās jomās vienlaikus!" (smejas)
"Man patīk humora formā izpausties dažādās vietās"
Humoru Edgaram patīk izpaust dažādās formās – interneta komentāros, sociālajos tīklos, video un arī uz skatuves. Komiķis nav tikai cilvēks, kas nodarbojas ar stand-up komēdiju. Pēc Edgara domām, tie ir arī cilvēki, kas vada asprātīgus TV un radio raidījumus. Šajā sakarā viņš izceļ TV raidījumus "Savādi gan" un "Ak, kungs", kā arī Ufo un Fredi, kuru izdotās "Nežēlīgās tautasdziesmas" savulaik zinājis no galvas. Tas palīdzējis jau kopš bērnības saprast, ka dzīvi gribētos saistīt ar humoru, kā arī noderējis, rakstot dzeju un dziesmas "Singapūras Satīnam". Šobrīd materiāla radīšanā palīdz plašā zināšanu bāze, kas radusies, daudz lasot. "Neesmu baigi smuks, un, lai ne pārāk smuki džeki dabūtu meitenes, viņiem jābūt vismaz rēcīgiem."
"Pirmo stand-up uzstāšanos es ļoti labi atceros"
Bārs "Coco Loco" rīkojis stand-up komēdijas konkursu laikā, kad šis formāts Latvijā vēl bija maz pazīstams. Edgars konkursā uzvarējis, kas radījis notikumu virkni – nākuši piedāvājumi uzstāties gan vienam, gan kopā ar citiem tā paša konkursa dalībniekiem. Ar tiem kopā tika izveidots "Comedy Latvija". Pasākumi bijuši ļoti labi apmeklēti, zālēs nav bijis brīvu vietu. "Tad es sapratu – jā, tā lieta ir forša un to noteikti var darīt. Latvijā cilvēkiem ir humora izjūta," atceras Edgars. "Viņi nāk, labprāt atstāj savu naudu un pēc tam pat sauc to par kulturālu pasākumu – iedomājieties?! Nice!"
"Raiba mums tā tauta"
Liela daļa latviešu ir daudz lasījuši un klausījušies jokus internetā – tie vieglāk un labprātāk uzņem arī melnāku humoru un pasmiešanos par sevi. Tomēr ir arī tādi, kuriem labāk patīk vienkāršāki joki, kuros skaidri saprotams, kura ir smieklīgā daļa un kāpēc. Protams, atrodami arī tādi, kurus nekādi nesasmīdināt un stand-up komēdija principā nav domāta viņiem.
"Radošā krīze parasti rodas no pārāk labas dzīves"
Gadījušās reizes, kad nevienā no jomām, kurās Edgars darbojas, nenāk prātā jaunas idejas, bet tas esot reti. Parasti, ja nesanāk uzrakstīt joku, izdodas, piemēram, radīt dziesmu. Kopumā radošākas idejas biežāk rodoties krīzēs, kad operatīvi jāatrod risinājums. Vienreiz savai solo izrādei uzlicis termiņu: "Palikušas 15 dienas, un tev tas materiāls ir jādabū. Neiesi ar sliktu materiālu! Man bija visradošākā nedēļa mūžā! Es uzrakstīju 20 minūšu materiālu. Tas ir iespaidīgs daudzums stand-up komiķim. Es to materiālu vēl tagad šad un tad stāstu." Edgars uzsver, ka jājūt balanss starp to, ko vēlas skatītājs, un to, kas pašam patīk. Ja abas puses ir apmierinātas – esi trāpījis desmitniekā.
Lietas, par kurām vairs nejokotu, ir reliģija un dzimumu stereotipi. Vēl Edgars nelabprāt atceras savus karjeras sākuma jokus – ar smaidu atzīst, ka to stāstīšana ir viens no viņa tabu. Ir "drošie joki", kurus izmantot varbūt nav tā labākā ideja, bet nevar arī pārmest, ja kāds to dara, jo tas nozīmē, ka cilvēks saprot, kas auditorijai patīk. "Es arī vienmēr pajokošu par to, ka neesmu pats garākais čalis telpā vai ko tādu, bet es domāju, ka balstīt uz to pilnīgi visu arī nevajadzētu."
"Cenšos izvairīties no kāzām"
"Ir pasākumi, kuros es riktīgi nevēlētos uzstāties. Tos pasākumus pārsvarā sauc "kāzas"." Lai gan viņš ir vadījis kāzas, Edgars to dara nelabprāt, jo tajās publika ir ārkārtīgi atšķirīga un viņa humors patīk varbūt tikai pieciem līgavaiņa draugiem.
Kā rodas joki
Daži jokus vienkārši atrod internetā, tos pārtulko un stāsta stand-up pasākumos. "Fui, viņiem!" Edgara joki bieži rodas no dzīves situācijām, kurām kā garšvielas klāt pieliktas vēl 10 neticamas lietas efekta radīšanai. Joku būtiski pastāstīt sev mājās skaļi, lai zinātu, kā tas skanēs.
"Stand-up komiķim vajag būt improvizatora spējām, lai brīdī, kad skatītājs atbild uz tavu jautājumu, tev jau ir kaut kas padomā, ko atbildēt." Neviens brīdis, kad tiek iesaistīta auditorija, nav nejaušība. Šādi mirkļi domāti publikas atmodināšanai vai kā pauze pirms jaunas tēmas sākšanas.
Gadu gaitā Edgaram ikdienā ļoti apnicis dzirdēt aicinājumus pastāstīt joku. "Viņi jau neko sliktu nedomā, to prasot. Vienkārši tas jautājums ir šausmīgi, šausmīgi apnicis. Stand-upam jābūt uz skatuves. Tu ieved tēmā 10 minūšu garumā un beigās izspļauj punch line – tas ir joks. Tāds īsts. Nevis tas, ka tev pasaka divus teikumos, kāpēc blondīnes dzērumā brauc pie stūres."
Vislabākais humors nāk no Latgales
Pats būdams no Zemgales, Edgars tomēr ir pārliecināts, ka sirsnīgākie cilvēki un labākais humors nāk no Latgales. "Tur ir tā īstā esence, kur cilvēki māk par visu pasmieties. Piemēram, ir tādas Dj Guntix filmas – tas, manuprāt, ir ģeniālākais humors pasaulē. Ir Latgalē džeki, kas arī prot pajokot tā, kā Rīgā neviens nekad nepajokos. Rīdziniekiem ir kaut kāds sajaukums no visa." Pēc tam gan piebilst, ka Rīgā arī neesot nemaz tik slikti ar humoru – tas esot samērā augstā līmenī.
"Labi pavadīšu laiku ar brīnišķīgiem cilvēkiem"
Viens no jaunrades festivāla "iNovuss" notikumiem būs "Novadu lielīšanās", kurā Edgars plāno piedalīties. Tas pulcēs komiķus no visiem Latvijas novadiem ar mērķi pārliecināt pārējos, ka tieši viņējais ir vislabākais, nedaudz apceļot vienam otru. "Es domāju, ka katrs varēs atrast kaut ko sev un pārliecināties, ka visi novadi ir labākie."