Ernests Štāls no 'TechChill' par tehnoloģijām un cilvēku tajās

Latvijas start-up vide

"TechHub" ir bezpeļņas organizācija, kas savā ziņā pilda sociālu funkciju – izglīto sabiedrību un valsts institūcijas par to, kas vispār ir start-up un kā iespējams veicināt to attīstību. Visi līdzekļi, ko izdevies piesaistīt, nonāk atpakaļ komūnā. "Latvijas start-up vide ir, politkorekti sakot, ar potenciālu. Bet mums, it īpaši pēdējos gados, ir arī pietiekami daudz lielāku spēlētāju – "Printful", "Printify", "Sonarworks", "Nordigen". Vēl pietrūkst pavisam lielo spēlētāju." Kā varbūtējo iemeslu šī brīža situācijai Ernests min biznesa vadības nevēlēšanos lēkt nezināmajā, sākot visu no nulles, un speciālistu vēlmi pēc garantētiem ienākumiem stabilās darba vietās. Izlemjot par labu start-up uzsākšanai, jārēķinās, ka tā būs izkāpšana no komforta zonas un, iespējams, viss neizdosies tā, kā cerēts. "Mūsu sabiedrība tikai mācās tolerēt kļūdīšanos. Par kļūdām forši runāt ir tad, kad tām seko veiksme." Domājot par savām kļūdām, Ernests min personāla vadību, spēju izvēlēties pareizos cilvēkus: "Nav jau nepareizo cilvēku, ir tikai tevis paša nepareizie lēmumi. Ja kāds ir jāatlaiž, tādējādi tu labo savu kļūdu, kas bija darbā pieņemšana." Vēl viņš piezīmē, ka būtiski vienmēr izdarīt secinājumus un pieiet šim procesam kritiski.

"Rakstība ir pats briesmīgākais izgudrojums"

"Ir tā bilde ar salīdzinājumu, kur cilvēki saka "Paskaties, visi sēž telefonos!", un tad ir bilde no aptuveni 1910. gada, kur visi sēž ar avīzēm. Es neatceros, kurš sengrieķu filozofs teica, ka rakstība ir pats briesmīgākais izgudrojums, jo tagad cilvēki necentīsies izprast, kā kaut kas darbojas, un nevarēs runāt brīvā tekstā, jo varēs vienkārši kaut ko izlasīt! Iedomājies tehnoloģiju! Tā mums visu sačakarēja!" Pārmaiņas notiek nepārtraukti. Atšķirība starp pagātni un mūsdienām šajā gadījumā ir pārmaiņu straujumā. Ja agrāk viena paaudze pierada pie radio un tikai nākamajai bija jāpierod pie televizora, šobrīd viss notiek krietni ātrāk.

Būdams divu bērnu tēvs, Ernests norāda, ka mūsdienu jaunā paaudze jau šobrīd uz tehnoloģijām skatās pavisam citādi nekā agrāk dzimušie. Bērni telefonu primāri nelieto, lai sazinātos, bet uztver to kā ierīci, kurā pavadīt laiku dažādās lietotnēs. Ja bērns neceļ telefonu, kaut gan tas ir rokās, viņš pie sevis domā: "Kāpēc man ir jālieto kaut kāda atsevišķa lieta? Piezvanīt vari, izmantojot "WhatsApp", "Facebook" un citas aplikācijas. Tu vienkārši tajā laikā nebiji tajā sociālajā tīklā, kurā es biju. Tāpēc es tevi nenoķēru." Ernests norāda, ka, viņaprāt, pārmaiņu straujuma dēļ nākotnē paaudžu sadursme būs lielāka. "Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuri šobrīd nemācās, daudz ātrāk atpaliek no tiem, kas mācās."

Svarīgākais – aptvert lielo bildi

"Informācijas apstrāde ir tāds interesants koncepts. Vai tiešām ir tik būtiski galvu pārveidot par bēniņiem, kur turēt daudz liekas informācijas, par kuru tu nezini, vai tev vajadzēs?" Ernests norāda, ka, protams, nepieciešams zināmas lietas paturēt prātā, bet praktiskāk ir mācēt ātri un precīzi atrast informāciju Google nekā prast iekurt ugunskuru nekurienes vidū. "Mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Kāds būs tavs darbs pēc 10 gadiem? Es nezinu! Ko tu tagad māki? Šo, šo un šo, un izgāju vēl trīs kursus online. Tas ir tas, ko mēs darām – to nosacīti mūsdienās varētu saukt par profesionālo izglītību, ko var apgūt diezgan ātri online.

"Labā stāstā vienmēr prasās drāma"

Runājot par nākotni, Ernests iesaka vērot tendences. Viņaprāt, divas no tām varētu radikāli mainīt mūsu dzīvi: "Tas varētu būt kāds blokķēdes risinājums, kas ļauj efektīvi apmainīties ar vērtību. Jēdziens, kas ir vērtība, pats par sevi mainīsies. Ja internets piedāvā informācijas apmaiņu, tad blokķēdes – vērtību apmaiņu." Kā otru tendenci viņš min 5G infrastruktūru, kas ļaus lietām, kuras šobrīd kontrolē cilvēks, darboties autonomi.

Pēc Ernesta domām, mūsu pasaulē labā stāstā vienmēr prasās pēc drāmas, t.i., kaut kā, kas rada emocijas – vai nu "Black Mirror" stilā, kur pasauli pārņems dators, vai komēdijas. Viņš uzskata, ka, analizējot šī brīža tempus, precīzi paredzēt interneta attīstību nākotnē nav iespējams. Visticamākais, ka notiks kāds būtisks pavērsiens, kuru neviens vēl nespēj iedomāties.

Ernests uzskata, ka nākotnē daudz vairāk darbu tiks darītas mehanizēti, kas radīs darbaspēka pārpalikumu. Mūsdienu profesijas zaudēs aktualitāti, kas gan nav nekas jauns. Ja atskatāmies pagātnē – arī šobrīd vairs nav nepieciešami cilvēki, kuri mācētu pludināt baļķus pa upi, kas bija ļoti aktuāls amats pirms 100 gadiem. Šī iemesla dēļ, protams, ir cilvēki, kuri vēlas bremzēt tehnoloģiju attīstību vai ieviešanu: "Cilvēki uzskata, ka vienkārši nevajag to briesmoni. Vienmēr izcels kļūdas – redz, kā tur nestrādā, kaut kas nesanāca. Visur ir kļūdas. Bet kļūdas ir tāpēc, lai tu mācītos un novērstu tās, un ietu uz priekšu." Ernests norāda, ka mirklī, kad sāc pats par sevi atbildēt, daudz vairāk uzmanības pievērs saviem šodienas lēmumiem, jo tie ietekmēs dzīvi pēc divām nedēļām un turpmāk: "Patiesībā tā ir milzīga atbildība, kas pašam jāuzņemas. Ne visi to ir gatavi darīt."

"Ir laiks kaut ko darīt!"

"Es vairāk redzu "iNOVUSS" kā dzīvesstila konferenci, kurā piedalās dzīvesstila uzņēmumi. Tur mazāk ir to, kas grib vienkārši iet un mainīt pasauli. Kopumā publika ir tāda: "Hei, es esmu mazais uzņēmējs, es gribu darīt lietas!"" Viņu nesaista pasākumi, kas tikai iedvesmo, bet neaicina uz praktisku darbību: "Cik var iedvesmoties?! Ir laiks kaut ko darīt! Ej un maini pasauli! Tas ir tas, ko mēs "TechChill" darām – gribam atrast lietas, kas nav vienkārši iedvesmojošas, mēs arī bakstām visu laiku cilvēkus – tiecieties, atrodiet to, ko tiešām varat izdarīt. Ja nāc uz konferenci trīs gadus iedvesmoties, tad kaut kas nav labi." Viņš aicina rosināt citus izglītoties, darīt un runāt par to, lai arī citi par to uzzina.

Festivālā "iNOVUSS" piedalīšoties "vairāk tādā filozofiskā sarunā par to, kur tehnoloģijas iet, un to, vai mēs netuvojamies kaut kādai tehnoloģiju apokalipsei. Nu, tāda bišku drāma. Bet es nedomāju, ka tā notiks. Man par to ir viedoklis. Droši vien tāpēc arī mani uzaicināja."