Felicita Zatlere-Kotāne: tehnoloģiju aukle rada to, ka bērni nemāk izteikties

Bērni un tehnoloģiju attīstība

"Tehnoloģiju attīstība ir laba, ja to izmanto gudri un pareizi, īstajā laikā un īstajā vietā," uzskata Felicita. Tehnoloģijas ir tas, kas spēj atvieglot mūsu ikdienu, un tieši šī iemesla dēļ bērniem ir vērts jau no mazotnes mācīties to, kā strādā dažādas tehnoloģijas un ko tās spēj mums sniegt. "Neviens no bērniem īsti neaizdomājas līdz tam, ka, iestatot atlikto startu veļas mašīnai, žāvētājam vai trauku mašīnai, mēs iegūstam sev papildus laiku, ko pielāgojam savai ikdienai." Šīs ir lietas, kuras bērniem ir svarīgi izprast, lai viņi tehnoloģijas neuztvertu kā pašsaprotamas.

Pēdējos gados ir parādījusies iezīme, ka, lai atvieglotu savu ikdienu, vecāki bērniem kā aukles priekšā noliek viedierīcas ar dažādām aplikācijām vai video. "Ja es būtu tikai mamma, tad es saprastu, kāpēc tas tā notiek, jo jaunās mammas ir ļoti aizņemtas, strādīgas, darbīgas, līdz ar to tas ir ļoti labs veids, kā novērst bērnu uzmanību," atzīst Felicita. Tomēr tieši šīs visas aplikācijas un filmiņas, kuras bērni skatās konkrētajās ierīcēs, ir tas, kas samazina bērnu komunikācijas prasmes un padara bērnus grūtāk audzināmus.

Taču tā vietā ir novērojams, ka bērns visu laiku pavada savā viedierīcē, un savstarpēja komunikācija ar līdzcilvēkiem sāk zaudēt savu jēgu. Tas ir novērojams kā mājās, tā arī kafejnīcās, kad, lai bērns vispār spētu paēst, viņam priekšā tiek nolikta kāda filmiņa.

Tas, kas varētu palīdzēt konkrētajā situācijā, ir sociālais projekts, kas rūpētos par vecāku izglītošanu šajā jautājumā. Šobrīd gan vēl nav pagājis gana ilgs laiks, lai būtu redzamas sekas šādam tehnoloģiju patēriņam jau kopš agras bērnības, taču izmaiņas un ietekme uz bērna psihi ir jau jūtama. "Līdz ar to, ja būtu speciālisti, kas drusku informētu sabiedrību, es domāju, ka daudzi vecāki izvērtētu, cik bieži, cik daudz viedierīču vajag dot bērnam. Iespējams, gudrāk tiešām ir izvēlēties tās aplikācijas, kuras ir izglītojošas, ar kurām var mācīties burtus, skaņas, dzīvniekus, krāsas un svešvalodas." Ja vecākiem piedāvātu šādas alternatīvas izklaides aplikāciju un filmiņu vietā, tad viņi tās noteikti izvēlētos, un tas savukārt varētu palīdzēt risināt šo problēmu, kura sabiedrībā sāk rasties.

Robotikas mācību pienesums bērna dzīvei

Robotika ir pasniedzama kā mijiedarbība starp tehnoloģijām un reālo pasauli. Planšetē, datorā vai telefonā bērnam nav asociāciju ar ikdienu, kas notiek aiz loga, taču, darbojoties ar robotiku un būvējot kustīgas lietas, bērns savā mērā arī apgūst anatomiju un bioloģiju, kā arī asociē sevis būvētās būtnes ar kaut ko reālu šajā pasaulē.

"Bērns viennozīmīgi paliek pašpietiekamāks, viņš viennozīmīgi sev paver iespēju saprast lietas un to likumsakarību. Tā kā nākotnē tehnoloģijas mūsu ikdienā ienāks arvien biežāk, es domāju, ka bērnu dzīvē ir jāmāca šī tehnoloģiju izmantošana." Felicita skaidro, ka noteikti ir jāmāca tas, kā darbojas elementāri mehānismi, kā darbojas mašīnas un kas atrodas datorā, lai tas strādātu. Tas ir tas, ko spēj sniegt izglītojošā robotika.

"Tad, kad bērns konstruē, viņš iet secīgos soļos – ir algoritms. Tas algoritms notiek pats par sevi, un tā ir tā unikalitāte. Tad, kad viņam jau iedod planšeti, kurā jāliek programma, viņš saprot, ka ir pirmais, otrais, trešais solis, un tad programma strādā tā, kā tai ir jāstrādā." Tehnoloģiju procesu apgūšana un šāda secīgā domāšana bērnam palīdz arī ikdienas dzīvē. Bērns sāk darīt lietas konkrētā kārtībā un automātiski meklē īsāko, taču arī pareizāko variantu, kā efektīvi, piemēram, sakārtot somu, piekārtot istabu vai veikt kādu citu ikdienišķu darbību.

Pašā sākumā, kad bērns atnāk uz robotikas nodarbībām, viņš, protams, ir aizrauts un ar interesi ver vaļā katru jauno kasti ar detaļām, un pēta visu apkārt notiekošo ar prieku. "Lielākais lēciens ir tad, kad ir pagājušas sešas nodarbības, jo tad bērnam sāk attīstīties gan labā, gan kreisā smadzeņu puslode. To var redzēt momentāli, jo viņš sāk prognozēt nākamos soļus, viņš uzreiz zina, kur kas stāv, viņam par to vispār nav jādomā – viņš visu dara automātiski." Tajā brīdī bērns arī vairāk spēj koncentrēties tieši uz pašām konstrukcijām un to, kas strādā vai arī nestrādā. Bērns arī sāk izteiktāk ievērot instrukcijas kā mācību ietvaros, tā arī ikdienas dzīvē – mājās palīdzot salikt IKEA pirktu skapi vai arī pētot fēna norādījumus, lai pārliecinātos, ka tas nepārkarsīs. Vecāki ir patīkami pārsteigti par šīm pārmaiņām bērnā, jo tās norāda uz to, ka bērns jau ir spējīgs risināt dažādas situācijas pats – ka viņš vairs nav bezpalīdzīgs. Arī strauja lasītprasmes attīstība ir kaut kas, ko vecāki ir novērojuši bērniem vecuma posmā no 5 līdz 6 gadiem pēc izglītojošās robotikas apgūšanas. "Tā ir programmiskā domāšana, kas bērnos attīstās," secina Felicita.

Pedagogu nozīme mūsdienās

"Tas, manuprāt, ir viens no pedagogu galvenajiem uzdevumiem – nepazaudēt to socializēšanos, kas ir nepieciešama mūsu bērniem." Ir ļoti izteikti, ka, ja bērnam ir telefons, tad visa uzmanība tiek veltīta tam, savukārt, ja telefons tiek atņemts – notiek protests. Tāpēc Felicita atbalsta skolas, kurās bērniem ir ierobežojumi attiecībā uz telefoniem. Viņa uzskata: "Ja ir šis laiks atvēlēts mācībām, tad mēs mācāmies, un tas ir pareizi."

Šobrīd ir jūtams, ka jaunā paaudze ir daudz grūtāka, un tieši socializēšanās trūkuma dēļ viņiem ir grūtības izpaust savas emocijas.

Lai noturētu bērna uzmanību un varētu viņu aizraut ar kaut ko jaunu, mācību stundai ir jāpieliek liela kreativitāte un izdoma. "Katram bērnam jāpieiet individuāli, lai viņš sasniegtu to rezultātu, kas ir nepieciešams. Mēs to tiešām ļoti izjūtam, jo bērni ir atšķirīgi un paliek atšķirīgāki, un mācīšanas process kļūst daudz grūtāks." Bērna uzmanības noturība pazūd, un ne vienmēr jaunā viela, kura skolotājam ir jāizstāsta, ir tik aizraujoša. Monotona balss un tehniska informācija, lai gan nepieciešama, mēdz padarīt nodarbības garlaicīgas. Līdz ar to rezultātu sasniegšana gan šādos pulciņos, gan arī parastajās skolu nodarbībās kļūst arvien sarežģītāka.

Tieši šo iemeslu dēļ vecākiem ir svarīgi mēģināt sekot līdzi tam, cik daudz laika bērns pavada savās viedierīcēs un cik daudz laika viņš pavada komunikācijā ar apkārtējiem cilvēkiem.

Tieši iNOVUSS būs lieliska vieta, kur atnākt un klātienē redzēt to, kā izpaužas robotikas skola. "Lielākais ieguvums no darbnīcas apmeklējuma ir tāds, ka vecākiem varbūt rastos tas pareizais iespaids par to, kas tad ir izglītojošā robotika un ko tā sniedz bērnam, un ka viedierīces var izmantot ne tikai filmiņu skatīšanai vai uzmanības novēršanai, bet kaut kam lietderīgam, kaut kam precīzam – ar mērķi, nevis vienkārši tā – spēlējoties," saka Felicita, robotikas skolas "RoboHub" vadītāja un dibinātāja.