UPB panākumi un tēls ir paraugs, kā veidot uzņēmējdarbību Latvijā un kļūt par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajos tirgos. Atšķirībā no daudziem veiksminiekiem, kas savu panākumu formulu tur noslēpumā, UPB speciālisti dalās pieredzē, māca, kā līdztekus tehniskajiem un radošajiem risinājumiem un skaitļiem nepazaudēt cilvēciskās vērtības, kā iekļauties modernās pasaules pārmaiņu tendencēs. Mūsu sarunā UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš par paveikto un skatu nākotnē.
UPB darbības un attīstības pamatā vienmēr ir bijis princips skatīties plašāk – uz kontekstu un pasaulē notiekošo. Ilgtermiņa panākumi visās sfērās ir balstīti uz intensīvu darbu, un tā tas ir arī UPB gadījumā. Mēs vienmēr paturam prātā, ka pasaule mainās – to, ka ir labi šobrīd, nevar uztvert kā pašsaprotamu. Jāseko līdzi tendencēm, jāspēj pielāgoties un meklēt aizvien jaunus risinājumus.
Kādi nozīmīgi fakti un notikumi raksturo UPB darbību un tēlu?
Sākumā UPB bija neliels arhitektu birojs, taču ar plašu skatījumu. Laika gaitā uzņēmums tika paplašināts ar aizvien jaunām sfērām – būvniecību, logu, durvju, transportbetona, dzelzsbetonaun metāla konstrukciju ražošanu, enerģētikas un mašīnbūves risinājumiem, un tagad arī ar IT risinājumiem. Veidojot UPB grupu, katrs jaunais virziens ir bijis kā papildinājums jau esošajiem, dodot aizvien lielāku pievienoto vērtību gala produktam. Tā patiešām ir vienota uzņēmumu grupa, kas sinerģijā strādā kopā. Piemēram, tradicionāli būvniecības objektos turpat tiek veidota sienas konstrukcija, montēti logi, veikta sienas apdare. Savukārt mēs ražojam gatavu elementu, kurā jau ir iestrādāti logi un veikta apdare. Gatavais produkts ir tikai jāsamontē. Tādējādi ir iespējams nodrošināt augstāku kvalitāti, jo visas darbības ir paveiktas rūpnīcā stingrā kontrolē, to neietekmē laikapstākļi, kā arī tiek krietni ietaupīts laiks. Tā ir būtiska pievienotā vērtība pasūtītājam, un mums ir visas kompetences, lai radītu šāda veida produktus. Jau šobrīd redzam, ka būves kļūst tehnoloģiski aizvien sarežģītākas, tāpēc arvien vairāk kļūs darbu, ko kvalitatīvi paveikt būvlaukumā būs neracionāli vai pat neiespējami.
No neliela arhitektu biroja UPB ir izaudzis par industriālu grupu. Kādu redzat uzņēmuma nākotni?
Nākotnē UPB redzam kā starptautisku industriālu koncernu. No reģionāla Ziemeļeiropas spēlētāja kļūsim par uzņēmumu ar globālu klātbūtni. Jau šobrīd esam uz sliekšņa, lai par tādu kļūtu. Tomēr svarīgākais ir nevis ģeogrāfiskais aspekts, bet gan spēja radīt produktus un risinājumus, kas padara būvniecības nozari efektīvāku. Darīt kaut ko darīšanas pēc nav prātīgi, mēs vēlamies darīt to, kas dod vērtību ne tikai mums vai pasūtītājiem, bet globāli nozarei kopumā.
Manuprāt, sapņiem nav nacionalitātes. Lai sasniegtu kaut ko patiešām ievērības cienīgu, jāsapņo par mērķiem, kas ir daudz augstāki nekā šķiet iespējams. Tāds ir arī UPB gars – izvirzīt mērķus, kas ir patiešām ambiciozi, un tad kopā strādāt, lai tos sasniegtu.
Vai UPB ir bijuši kādi īpaši projekti?
Katrā produktu un pakalpojumu grupā ir bijuši objekti, ar ko lepojamies, un kas bijuši kā pagrieziena punkts attīstībā. UPB grupā visvairāk lepojamies ar tiem objektiem, kuros iesaistās iespējami vairāk mūsu uzņēmumu un speciālistu. Viens no tādiem objektiem Latvijā bija koģenerācijas stacija Veckroģeļi, kurā strādāja teju visi UPB grupas uzņēmumi – mūsu arhitekti veidoja projektu, inženiertīklu uzņēmums izbūvēja tīklus, būvinženieri veica ēkas projektēšanu, metāla, dzelzsbetona un stikla ražotnes ražoja konstrukcijas, būvnieki vadīja celtniecības projektu un montāžu, enerģētikas speciālisti projektēja un nodrošināja stacijas energoapgādes un ražošanas iekārtas, kā arī stacijas ikdienas darbu šobrīd. Zīmīgs bija arī pirmais lielais apvienotais trīs konstrukciju (stikls + metāls + betons) projekts Zviedrijā, Munksjo – 18 stāvus augsta biroju ēka, kurā stikla, metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu veica mūsu inženieri, ražotnes un montāžnieki. Visām iesaistītajām grupām bija jāstrādā kopā, darbi jākoordinē paralēli, jo laika nobīde vienā posmā nozīmēja divtik lielu nobīdi pie objekta nodošanas. Visu realizējām paredzētajā termiņā, un nu apvienotie trīs konstrukciju objekti ir kļuvuši par mūsu ikdienu. Nākamais līmenis, ko esam iekarojuši, ir augstceltņu būvniecība. UPB pieredzē jau ir 13 šādas ēkas, un patlaban top projekts 36 stāvu ēkai, kas būs 144 metrus augsta. Zviedrijā būvēm ir tendence kļūt aizvien augstākām, jo, piemēram, Gēteborgā apbūves zemes kļūst aizvien mazāk, tāpēc vienīgais virziens, kurā izplesties, ir uz augšu.
Jau 2000. gada sākumā apzināti izvēlējāmies savu attīstību virzīt uz Skandināvijas un Rietumeiropas tirgiem. Tajā laikā Zviedrijas būvniecības tirgus piegādes ķēdes bija lokālas, starptautisku piegādātāju bija maz. Mēs bijām vieni no pirmajiem ārvalstniekiem, un tas bija liels darbs pārliecināt un pierādīt, ka spējam apmierināt vietējo pasūtītāju prasības. Tas bija process, kurā abas puses mācījās sastrādāties. Šobrīd Zviedrijas tirgus ir atvērts sadarbībai ar ārvalstu piegādātājiem, un arī mūsu jaunieviestais, apvienotais trīs konstrukciju piedāvājums ir kļuvis par normu. Zviedrijas tirgū jūtamies kā mājās un starp būvniekiem esam ieguvuši labu reputāciju, taču tas ir izdevies tikai ar labu darbu un labu komandu.
Kādi ir tālākie plāni tirgu iekarošanā? Vai ir kāda robeža, aiz kuras tālāk nav vērts izplesties?
Ģeogrāfija vai apgrozījums nevar būt pašmērķis. Pieprasījums būs tikai pēc tādiem produkiem un pakalpojumiem, kas rada pievienoto vērtību. Ģeogrāfisko robežu katram produktam nosaka tas, cik lielu proporciju no gala cenas veido tā transportēšana, un jo augstāka pievienotā vērtība produktam, jo tālāk varam to aizvest. Tāpēc mēs nemitīgi strādājam pie jauniem produktiem, pēc kuriem būs pieprasījums nākotnē. Lai arī nesen esam realizējuši lielu objektu Azerbaidžānā, šobrīd mūsu būvniecības piedāvājuma pamatfokuss ir rietumvalstis. Lielbritānijas tirgū aktīvi pārdodam industriālo objektu būvniecību, kas iekļautu visus trīs konstrukciju veidus, kā arī inženieru kompetenci. UPB priekšrocība ir tajā, ka esam strādājuši Skandināvijā, kur ir augstas vides un darba aizsardzības prasības, kā arī 3D projektēšana ir norma. Tajā pašā laikā mums ir arī plaša pieredze Vācijā, kurā, savukārt, ir augstas projekta vadības, detalizācijas un juridiskās prasības. Iegūto pieredzi mēs apkopojam un pārnesam uz citām valstīm. Lielbritānijā ir vēl citas iezīmes, ko esam gatavi apgūt. Runājot par citiem produktiem, jau tagad mūsu mašīnbūves produkti ir sastopami visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Liels potenciāls ir mūsu IT risinājumiem būvniecības sfērā, kuriem loģistikas komponente ir maznozīmīga. Tāpat ir ar inženieru un ģenerālbūvnieka kompetenci.
Kādā virzienā attīstās mūsdienu būvmateriāli? Vai un kā klimata pārmaiņas, ekoloģiskie standarti izmainīs nākotnes arhitektūru un būvniecības paņēmienus?
Attīstība būvniecības sfērā notiek nemitīgi. Tas attiecas gan uz materiāliem, gan darba metodēm. UPB jau vairāk nekā 14 gadus strādā Skandināvijas tirgū. Šis reģions ilgtspējas jomā ir viens no attīstītākajiem. Esam bijuši klāt arī dažādu energoefektīvo risinājumu tapšanā, mūsu dzelzsbetona konstrukcijām ir piešķirts EPD sertifikāts, kas ļauj izsekot produkta tapšanai un izmantotajiem materiāliem. Mums ir pieredze un zināšanas, ko varam pārnest uz citiem reģioniem.
Nākotnes arhitektūrā saredzam, ka aizvien vairāk tiks izmantota bioloģisko mehānismu jauda, apvienojot to ar sensoriem un mākslīgā intelekta iespējām.
Cik lielā mērā sekojat tehnoloģiju brīnumiem?
Šobrīd ir skaidrs, ka būvniecības nozarei jākļūst efektīvākai un tehnoloģija ir tā pamatā. Savās rūpnīcās ieviešam iekārtas un sistēmas, kas samazina roku darbu, dodot iespēju cilvēkiem veikt uzdevumus ar lielāku pievienoto vērtību. Esam arī nodibinājuši IT uzņēmumu Alto 4.0, kurā top risinājumi būvniecības sfēras efektivizēšanai, piemēram, ir izveidota uzņēmumu resursu plānošanas sistēma, kas integrē visus cikla posmus, sākot no pārdošanas, projektēšanas un ražošanas, līdz pat montāžai objektā. Šo sistēmu tagad pārdodam arī citiem industriālajiem ražotājiem pasaulē.
Vai inovācijas būtu viena no mūsu ekonomikas brīnumnūjiņām?
Mēs uz inovācijām skatāmies plašāk – tas ir ne tikai jauns produkts, bet arī pastāvīga esošo produktu pilnveidošana. Attīstība un inovācijas ir uzņēmuma izdzīvošanas pamatā, jo vide nemitīgi mainās, un, ja ir vēlme palikt labāko vidū, jāspēj turēt līdzi izmaiņām.
Es to drīzāk sauktu par ārējās vides diktētu nepieciešamību. Mūsu valsts globālā mērogā ir salīdzinoši neliels tirgus, kas nozīmē, ka liela daļa ražotāju/pakalpojumu sniedzēju, strādājot Latvijā, var sasniegt tikai zināmu attīstības līmeni, un tālāka izaugsme var notikt, tikai ejot ārpus vietējā tirgus. Katrs šāds eksportējošais uzņēmums tieši un netieši veicina citu uzņēmumu izaugsmi. Savukārt inovācijas skatāmas plašākā kontekstā – gan kā jauni produkti un pakalpojumi, gan kā tehnoloģiju un procesu uzlabojumi –, un te katrs var izvēlēties savu ceļu. Mēs savu attīstību pamatā virzām ar produktiem un pakalpojumiem ar lielāku pievienoto vērtību.
Uzņēmējdarbības līmenī Latvijas lielākais izaicinājums un tajā pašā laikā iespēja ir mazais tirgus. Tas vienlaikus nozīmē, ka lielākā daļa tirgus dalībnieku ir salīdzinoši mazi, ar ierobežotiem resursiem attīstībai. Domāju, Latvijas uzņēmumiem ir liels potenciāls sadarbībai nozares ietvaros un kopīgam piedāvājumam eksporta tirgos. Tā ir tā saucamā klāstera metode, un mēs no UPB puses aktīvi atbalstām šo ideju, apvienojot metāla un mašīnbūves uzņēmumu piedāvājumu vienotā risinājumā pasaules tirgū.
Nereti uzņēmumu vadītāji tik daudz enerģijas iegulda darbā, ka vairs neatliek laika nedz privātajai dzīvei, nedz hobijiem. Kāda ir jūsu pieredze un atziņas?
Īstermiņā cilvēks var strādāt ar pārslodzi un pat sasniegt neticamus rezultātus. Taču tas ir iespējams tikai īstermiņā. Ilgtermiņā cilvēkam ir nepieciešams balanss un jāvelta laiks gan ķermenim, gan prātam, gan dvēselei.
Konkursā «Eksporta un inovācijas balva 2013» UPB ieguva eksporta čempiona titulu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
