'airBaltic' valdes priekšsēdētājs Martins Gauss: globāls redzējums par 'airBaltic'  (8)

Tikko apmeklējāt aviācijas izstādi Paris Air Show, kur prezentējāt komerciālo lidmašīnu Airbus A220-300. Kā veicās izstādē, kādi iespaidi?

Šī gada Paris Air Show, kurā prezentējām savu Airbus A220-300 lidmašīnu, bija septītais pasākums, kura laikā demonstrējām airBaltic lidmašīnu starptautiskā aviācijas izstādē. Tieši šeit guvām lielāko atzinību par Airbus lidmašīnu izmantošanu. Novērojama ļoti liela interese par šīm lidmašīnām, kas gadu gaitā tikai augusi. Aviācijas izstādes laikā Airbus iepazīstināja arī ar jauna tipa lidmašīnām – A321XLR, kas ir ļoti interesantas mūsu industrijai. Šī jaunā lidmašīna (mūsu tipa lidmašīna) un fakts, ka airBaltic tika prezentēta kā vienīgā lidsabiedrība, kas izmanto tikai Airbus A220-300 lidmašīnas, parādīja mūs ļoti labā gaismā. Šobrīd mainās skatījums uz airBaltic, ja iepriekš mūs uztvēra kā vietējo, nacionālo lidsabiedrību, tad tagad jau vērojams globāls redzējums par airBaltic darbību. Un šis globālais redzējums ir atšķirīgs, turklāt ļoti pozitīvs. Tas mums daudz palīdz, jo mēs ne tikai nodrošinām lidojumus no Latvijas, bet darbojamies dažādos tirgos. Paris Air Show bija liela veiksme mums, un Airbus ļoti pozitīvi novērtēja mūsu sniegumu šajā izstādē.

Jūs sāksiet izmantot tikai Airbus lidmašīnas, atsakoties no Boeing flotes. Kā jums izdevās to īstenot gadu ātrāk nekā plānots? Vai tas ir saistīts ar Boeing drošības problēmām, par kurām dzirdams pēdējā laikā?

Tas nepavisam nav saistīts ar Boeing Max problēmām. Mēs novērojām, ka Airbus nodrošina būtiski lielākus ietaupījumus. Degvielas ietaupījums ir 22% apmērā. Piemēram, maršrutā no Rīgas uz Londonu ar Airbus A220-300 mēs ietaupām aptuveni 1200 dolārus, salīdzinot ar Boeing 737. Tieši šis līdzekļu ietaupījums bija viens no galvenajiem iemesliem, kas lika mums pieņemt lēmumu atteikties no Boeing flotes ātrāk un turpmāk izmantot tikai Airbus lidmašīnas.

Nākamajā gadā joprojām izmantosim divas Boeing lidmašīnas, jo tās ir iznomātas, tāpēc lidosim ar tām līdz nākamajai vasarai, bet visas pārējās, sev piederošās Boeing lidmašīnas pārdosim jau šogad.

Divas šausminošas traģēdijas ar Boeing lidmašīnu Indonēzijā un Etiopijā ir kļuvušas par izaicinājumu visai aviācijas nozarei. Kāpēc, jūsuprāt, 2019. gadā mums joprojām jāsaskaras ar šādiem, cilvēka kļūdu izraisītiem incidentiem, un kādi ir labākie risinājumi, lai no tiem izvairītos?

Notikušais ir liela traģēdija. Un tā rezultātā tika noteikts aizliegums izmantot šīs speciālās, jaunās Boeing 737 Max versijas lidmašīnas. Tātad šo lidmašīnu izmantošana ir aizliegta visā pasaulē, kas ir nebijis precedents. Tam nevajadzēja notikt, es piekrītu. Inženieru komandas zina, kā izvairīties no šādiem notikumiem, un domāju, ka pasaule ir guvusi milzu mācību. Mēs precīzi nezinām, kad šīs lidmašīnas atkal varēs lidot, varbūt gada beigās. Simtiem šo lidmašīnu ir tikušas pasūtītas un tās ir vajadzīgas pasaules tirgū, bet šīs lidmašīnas var atgriezties gaisa telpā tikai tad, ja ir drošas, tieši tāpēc process ir ieildzis. Es neesmu izmeklētāju komandas sastāvā, viņu uzdevums ir izpētīt, kas ir noticis. Ja runājam par attīstību nākotnē, tad šobrīd mums ir pieejama modernākā lidmašīna Airbus A220 ar pilnīgi jaunu dzinēja tehnoloģiju. Bet ar to vien attīstība nebeidzas. Noteikti turpmāko 20 līdz 30 gadu laikā pieredzēsim arī elektriskos dzinējus. Vienmēr kāds jauns sasniegums ir procesā, un mēs mācāmies no pagātnes.

Šī lidmašīna ir videi draudzīgākā lidmašīna savā grupā; tai ir oglekļa spārni, tāpēc lidmašīna ir patiešām viegla. Tās dizains ir veidots 21. gadsimta sākumā, nevis 20. gadsimta 60. gados kā Boeing 737.Turklāt tā ir konstruēta, izmantojot visu šobrīd pieejamo zinātību. Tai ir jaunākā dzinēja tehnoloģija, tāpēc tā ne tikai taupa degvielu, bet arī NOX – 50%, CO2 izmešus – 20%. Kabīnē ir tikai piecas sēdvietas rindā sešu vietā, tāpēc eja ir platāka un lidmašīna nodrošina vairāk vietas katram pasažierim. Tai ir lielākā bagāžas glabāšanas zona starp sava izmēra lidmašīnām. Lidmašīnai ir lielāki logi, tāpēc kabīnē var ieplūst vairāk gaismas. Kabīnes spiediens, kas ir nepieciešams, lai padarītu gaisu elpojamu lidmašīnā, arī ir augstāks, tāpēc pasažieri izjūt lielāku komfortu, un tā ir klusākā lidmašīna, kas šobrīd pieejama pasaulē. Tai ir daudz jaunu funkciju. Mums tā nodrošina zemākas izmaksas; tagad tā var lidot arī daudz tālāk – Air Show laikā tika izziņots papildu vienas stundas lidojuma laiks sērijas jaunajām lidmašīnām. Tas ļaus mums no Rīgas sasniegt tādas pilsētas kā Deli vai Adisabebu.

Ja pareizi saprotu, kad piekritāt iegādāties Bombardier lidmašīnu, Bombardier uzņēmums piedzīvoja noteiktas finanšu problēmas un jums izdevās iegūt lidmašīnas par zemāku cenu?

Protams, cenu ietekmēja tā brīža situācija, jo Bombardier vēlējās lidmašīnas pārdot. Tāpēc viņi piedāvāja mums izdevīgāku cenu, nekā mēs būtu varējuši iegūt citā reizē. Bet cena nav galvenais kritērijs lidmašīnas iegādei, jo cenas nozīme visā lidmašīnas izmantošanas laikā ir ļoti neliela. Ja jūs paraugāties 20 gadu tālā nākotnē, jūs lietojat lidmašīnu un tās cena ir 90 miljoni. Ja jūs izdalītu to ar lidmašīnas izmaksām mēnesī, tā šķiet ļoti neliela. Tāpēc tieši lidmašīnas izmaksas īpašniekam, lidmašīnas cena ir svarīgs kritērijs, bet noteikti ne vienīgais. Jā, tobrīd tas bija ļoti izdevīgs līgums dažādu apstākļu ietekmē. Un tieši šo faktoru kombinācija bija viens no iemesliem, kāpēc lidmašīnas iepirkām. Šobrīd redzam, ka toreizējais lēmums bija pareizs, jo A319 Neo vēl nav pieejama, turklāt gan Boeing 737 Max, gan Neo ir smagākas, tāpēc patērē vairāk degvielas.

airBaltic Liepājā izveidoja Pilotu akadēmiju, kāds tam ir mērķis? Vai tas nozīmē, ka airBaltic būs vairāk vietējo pilotu no Latvijas?

Jā, esam iecerējuši, ka puse pilotu būs ārvalstnieki, bet otra puse vietējie, no Baltijas. Mūsu mērķis ir līdz 2020.-2021. gadam izskolot papildu 100 pilotus. Paredzams, ka skolu absolvēs 100 otrie piloti, kuri ideālā gadījumā nāks no Baltijas valstīm un pēc pieciem gadiem kļūs par kapteiņiem. Ar šo ieguldījumu gadu gaitā mēs palielināsim vietējo pilotu īpatsvaru salīdzinājumā ar ārvalstniekiem. Mēs to darām saistībā ar pilotu nomaiņu uzņēmumā – kad kāds no viņiem uzņēmumu atstāj, tas mūs pamatīgi ietekmē. Vietējie piloti ir ļoti laimīgi, viņi šeit apgūst pilota profesiju, izveido ģimeni, nopērk suni, uzceļ māju un paliek šeit dzīvot, kamēr ārvalstnieki saka – es vēlos suni un uzcelt māju, bet gribu to darīt vietā, kura ir tuvāka manai mājvietai. Tāpēc esam ieinteresēti piesaistīt Baltijas pilotus mūsu akadēmijai.

Dažiem iepatīkas. Mums ir piloti, kuri apmetas šeit uz dzīvi. Viņi ir no visām Eiropas valstīm. Daudzi no viņiem ir nolēmuši – "šī ir mana valsts un vēlos dzīvot šeit". Viņi atved savu ģimeni, suni un uzceļ te māju. Un viņi ir ļoti laimīgi, bet iepriekš daudzi piloti pievienojās mums, nostrādāja uzņēmumā dažus gadus un tad devās citur. Lai samazinātu šādu pilotu skaitu, esam izveidojuši airBaltic Pilotu akadēmiju.

Nu jau dažus gadus sadarbojaties ar Liepājas lidostu, ko varat teikt par tās attīstību?

Man ļoti patīk Liepāja. Man patīk gan pati pilsēta, gan lidosta. Priecājos par viņu ambīcijām kļūt par starptautisku lidostu. Es vēlētos, lai mēs varētu uz Liepāju lidot katru rītu un katru vakaru, divas reizes dienā, jo uzskatu, ka šis ir patiesi labs maršruts, kas palīdz stiprināt reģionu. Biznesa ziņā šī iecere vēl nedarbojas efektīvi, bet mēs pie tās strādājam. Man ir patiešām liela interese. Mūsu pilotu skola ir tur, tāpat kā jaunā lidosta, tāpēc tā jāizmanto. Bet, protams, tam jādarbojas arī no biznesa viedokļa. Ja viņi būvē terminālu, tas ir labs solis; varbūt viņi arī varētu piesaistīt citas lidsabiedrības lidot uz Liepāju, tas varētu palīdzēt.

Ko jūs domājat par iekšzemes transportu Latvijā kopumā? Vai tam ir nākotne? Dažas lidostas tā arī neatdzīvojās, piemēram, Ventspils vai Daugavpils.

Esmu, braucot ar auto, apmeklējis divpadsmit jūsu lielākās pilsētas. Tā būtu patiešām aizraujoša pieredze, ja uz dažām no tām varētu aizlidot, bet visur, kur iedomājos par iespēju nodrošināt avio satiksmi, lidlaukus nemanīju. Latvijā ir vēl viena pilsēta, kurā saskatu ekonomikas attīstības iespējas – Daugavpils. Gaisa satiksmes savienojumam ar to būtu jēga. Bet šī lidosta nav sertificēta, un iegūt sertifikāciju ir vērienīgs process. Es ļoti ticu infrastruktūrai, strādāju šajā jomā jau gandrīz 30 gadus. Pirmais, kas Latvijai nepieciešams, ir ātrgaitas vilciena satiksme, un tā jau tiek veidota – Rail Baltica tiks izveidots turpmāko 10 gadu laikā. Uzskatu arī, ka valstī vajadzētu attīstīt iekšzemes pārlidojumus, jo mūsdienās ir pieejamas ļoti modernas tehnoloģijas un elektronisko lidojumu nākotne tuvojas. Mums ir jāattīsta reģioni, bet ekonomiski saprātīgā veidā. Cilvēkiem nepatīk, ja valsts tērē naudu nevajadzīgai infrastruktūrai.

Es tās visas pārtraucu. Jo brīdī, kad sāku darbu uzņēmumā, novēroju pārlieku koncentrēšanos uz blakus biznesiem, kuri nebija rentabli. Šobrīd uzņēmums ir ļoti stabils un mums nepieciešams veidot zīmolu, tāpēc mēs meklējam iespēju to nostiprināt vēl vairāk. Bet mēs investēsim tikai lietās, kas ļaus atgūt ieguldītos līdzekļus. Mēs neesam standarta sponsors, kurš izvēlas sporta klubus un tos sponsorē, jo neredzam tajā atdevi un to nedarīsim. Ierodoties to pateicu ļoti skaidri. Domāju, ka bija kļūda atteikties no velosipēdiem... Varbūt strādāsim ar elektriskajiem skrejriteņiem, bet tad tie jāizmanto ļoti lielos apjomos, lai gūtu pozitīvu atdevi.

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2018" uzņēmums ieguva eksporta čempiona titulu.