Nepareiza stāja kaitē mugurai
Ideāli pareiza stāja, raugoties no priekšpuses, ir simetriska abās ķermeņa pusēs. Skatoties no sāniem, vērotājs var novilkt taisnu vertikālu līniju, kas sākas no auss ārējās ejas un ved cauri pleca, gūžas un ceļa locītavai līdz ārējai potītei. Mugurkaula kakla un jostas daļā jābūt nelielam izliekumam uz priekšu – lordozei, bet mugurkaula krūšu daļā nelielam izliekumam uz aizmuguri – kifozei. Taču, jūtot sāpes ceļa vai gūžas locītavā, cilvēks automātiski cenšas ieņemt pozu, kurā sāp vismazāk. Stāju un gaitu ietekmē kustību traucējumi, ko rada lielo locītavu bojājumi, piemēram, daudzi osteoartrīta jeb deformējošās artrozes pacienti izteikti klibo, jo ne tikai cieš no sāpēm, bet arī tāpēc, ka gūžas locītavas deģeneratīvo izmaiņu un deformācijas dēļ viena kāja kļuvusi īsāka par otru. Ja problēma netiek novērsta, izveidojas kustību stereotips, tiek nepareizi noslogoti muskuļi, sāk sāpēt mugura un rodas citas veselības problēmas.
"Ja katra kustība sagādā sāpes vai locītavu vairs nav iespējams kustināt, bet gribas dzīvot pilnvērtīgi, vienīgā izeja ir endoprotezēšanas operācija," uzsver daudzprofila ķirurģijas klīnikas Aiwa Clinic traumatologs Visams Rafaels. Viņš pagājušajā gadā Latvijā pirmoreiz veica mazinvazīvu ceļgala krustenisko saišu operāciju, saglabājot pacientam lejasdaļā traumētu mugurējo krustenisko saiti. Operācija tika veikta privātajā ķirurģiskajā klīnikā Aiwa Clinic, kur ir pieejamas ar mūsdienīgu aparatūru aprīkotas operāciju zāles un augstas kvalifikācijas medicīnas personāls.
Pieredzējušais traumatologs ortopēds Visams Rafaels ir novērojis, ka tā nav tikai gados vecāku cilvēku problēma. Ceļa locītavas implanta ievietošana – tā Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, ir visbiežāk veiktā lielo locītavu endoprotezēšanas operācija, nereti nepieciešama arī ļaudīm darbspējīgā vecumā, piemēram, pēc dažādām sporta traumām un satiksmes negadījumiem, slimojot ar reimatoīdo artrītu vai poliartrītu.
Ceļa locītavas virsmu klāj skrimslis, kas padara šīs virsmas gludas un elastīgas, bet starp augšstilba un apakšstilba kauliem atrodas divi skrimšļa pusloki – meniski, kuri izlīdzina svaru, kas iedarbojas uz ceļgala locītavām, un absorbē triecienus. Locītavu ietver un mehāniski nostiprina krusteniskās saites. Lai varētu kustināt kāju – iet, skriet, lēkt –, starp augšstilbu un apakšstilbu jābūt pietiekami platai locītavas spraugai. Sportistiem, it īpaši tiem, kuri nodarbojas ar tādiem sporta veidiem kā futbolu, basketbolu, hokeju, bieži tiek traumētas krusteniskās saites, meniski. Locītavā, no kuras izņemts menisks, ar laiku attīstās deformējošā artroze. Arī tad, ja artroskopijas laikā izņemta tikai daļa no meniska, locītavas kauli, beržoties viens gar otru, veicina skrimšļa nodilšanu. Savukārt krusteniskās saites plīsums, ja to neizoperē, izraisa locītavas nestabilitāti, skrimslis dilst ātrāk un pienāk laiks, kad vienīgā izeja ir mākslīgā locītava.
Sarežģītais ceļgals
Mūsdienās ceļa locītavas skrimsli iespējams atjaunot, aizpildot bojāto vietu ar hondrofileriem – želejveida vielu, kura kalpo par barotni apkārtējām šūnām, kuras vairojoties, aizaudzē ciet bojājumu. Pēc gada uz kaula jau uzaudzis jauns skrimslis. Diemžēl šo operāciju var veikt tikai tad, ja saglabājies arī veselais skrimslis, kurš spēj reģenerēties. Reizēm iespējams veikt koriģējošo osteotomiju, veicot smaguma pārdali uz locītavu virsmām – izmainot kājas mehānisko asi un atslogot bojāto vietu, slodzi pārliekot uz salīdzinoši veselo pusi.
Taču, ja locītavu skrimslis tā izdilis, ka vairs nesedz kaulu virsmu un tie beržas viens gar otru, ja locītavu sprauga gandrīz izzudusi, neļaujot veikt pilna apjoma kustības,
ja sāpju dēļ nav iespējams staigāt pat ar kruķiem, vienīgā ārstēšanas metode ir endoprotezēšana.
"Ceļa locītavā visam jābūt sabalansētam, tādēļ implanta ievietošana prasa ļoti lielu precizitāti. Operācijas laikā tiek izņemti meniski, bojātās skrimšļa un kaula daļas, bet uz kaulu galiem uzliktas mākslīgās locītavu virsmas. Lai to izdarītu, augšstilba un apakšstilba kaulu virsmas vajag sagatavot, tas ir, nedaudz apzāģēt, turklāt tas jāveic sešās dažāda izmēra plaknēs. Augšstilbam ir piecas, kamēr apakšstilbam – tikai viena," stāsta traumatologs, atzīstot, ka salīdzinājumā ar gūžas locītavas aizvietošanu, kad jāsagatavo tikai divu kaulu virsmas, ceļa locītavas endoprotezēšana ir daudz sarežģītāka. Turklāt, lai ievietotu implantu, tiek pārgriezti muskuļi, bet, ievietojot mākslīgo gūžas locītavu, tie tiek pabīdīti sānis. Arī operācijas brūce ir divas reizes garāka – apmēram divdesmit centimetri, tāpēc pēc operācijas daudz ilgāk saglabājas audu tūska un rehabilitācijas periods mēdz būt garāks. Lai atgūtu locītavas kustīgumu, kāja jāsāk noslogot jau operācijas dienā, fizioterapeita vadībā jāapgūst vingrojumi un jāiemācās staigāt ar kruķiem, kuri būs jālieto vismaz trīs mēnešus. Pēc operācijas jāizvairās no smagumu celšanas un pārnēsāšanas, traumatiskiem sporta veidiem.
"Mūsdienās cilvēki vēlas dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk, piemēram, nodarboties ar alpīnismu, kalnu slēpošanu, ekstrēmiem sporta veidiem, taču tas endoprotēzes mūžu samazina uz pusi. Turklāt neveiksmīga kritiena laikā var traumēt vai lauzt kaulus, uz kuriem nostiprināts implants," brīdina traumatologs.
Protēzes tiek uzlabotas
Dažādu pasaules reģionu iedzīvotāju, pat divu cilvēka kaulu uzbūve anatomiski nedaudz atšķiras, tomēr implanti tiek gatavoti pēc vienota standarta. Taču ražotāji gadu no gada pilnveido metāla sakausējuma, keramikas vai polietilēna locītavu implantus, uzlabo to dizainu. "Viens piemērs – anatomiski ceļa kauliņam locītavā jāslīd pa tādu kā gropīti, bet agrāk ražotajās protēzēs tādas nebija, tādēļ daudzi pacienti pēc operācijām sūdzējās par sāpēm kājas priekšpusē. Modernajām protēzēm šis trūkums ir novērsts, taču vēl tiek strādāts, lai, saņemot triecienu, mākslīgais ceļa kauliņš neizlektu no savas vietas. Nākamais izaicinājums ir pagarināt implantu lietošanas laiku," uzsver Visams Rafaels.
Šobrīd ceļa locītavas endoprotēze vidēji kalpo 15- 20 gadus, tas nozīmē, ka daļai pacientu pēc kāda laika tā būs jānomaina. Jāņem vērā arī tas, ka, gadiem ejot, mainās arī kaulu struktūra, tie kļūst trauslāki. Lai gan endoprotēze joprojām ir labā stāvoklī, kauli vairs nav tik stipri kā agrāk, un tā var izkustēties no vietas. Tiklīdz tas notiek, paiet vairs nav iespējams un jāveic atkārtota operācija.
Traumatologs novērojis, ka pacienti, kuri pirms tam šaubījušies, veikt vai neveikt lielo locītavu endoprotezēšanas operāciju, ilgu laiku cietuši sāpes un lietojuši pretsāpju medikamentus, pēc operācijas jūtas tik labi, ka pierakstās rindā uz vēl vienas bojātas locītavas aizvietošanu. Mūsdienās cilvēki, kuriem ir divas trīs mākslīgās locītavas nav nekāds retums.
Vairāk par traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumiem lasiet AIWA Clinic mājas lapā.
AIWA Clinic ir pieejams plašs ķirurģisko pakalpojumu spektrs – ne tikai vispārējās ķirurģijas pakalpojumi, bet arī bariatriskā (kuņģa samazināšanas) ķirurģija, bērnu ķirurģija, ginekoloģija, neiroķirurģija, oftalmoloģija jeb acu ķirurģija, otorinolaringoloģija, pēdas ķirurģija, proktoloģija, traumatoloģija un ortopēdija, kā arī uroloģija.
Klīnikā pieejamas arī dažādas izmeklēšanas metodes. Klienti ir iecienījuši regulārās profilaktiskās veselības pārbaudes Check-up, lai ātri iegūstu uzticamu un padziļinātu informāciju par savu veselības stāvokli no pieredzējušiem ārstiem, kuri strādā ar mūsdienīgām metodēm un jaunākās paaudzes medicīnisko aprīkojumu.
AIWA Clinic praktizējošo speciālistu komandā ir vairāk nekā 50 Latvijas labāko profesionāļu.
AIWA Clinic ir ērti nokļūt – tā atrodas Maskavas ielā 241. Ir bezmaksas autostāvvieta.
Pierakstīties uz konsultāciju var:
2002258,67799100;
e-pastu: info@aiwaclinic.lv vai mājaslapā aiwaclinic.lv