Muguras un roku sāpes, muskuļu saspringumu un dažādus kustību ierobežojumus var efektīvi mazināt – mūsdienās rehabilitācijas iespējas ir tik plašas un daudzveidīgas, ka katram var atrast piemērotāko metodi ceļā uz atveseļošanos un priecīgāku dzīvošanu.
Kurš speciālists var palīdzēt?
Ja cilvēks sāpju vai slimības dēļ daļēji zaudējis funkcionālās spējas – nevar pakustināt roku vai kāju, nevar aizpogāt pogas vai nomazgāties, vai bērns salauzis kāju, tomēr viņa spējas kustēties arī pēc ilgāka laika posma ir ierobežotas, atbilstoša rehabilitācija palīdz atgūt zaudētās spējas. Ja funkcionālās spējas zudušas pavisam – tā mēdz notikt, piemēram, smaga insulta rezultātā, kad roka vienkārši neklausa un vairs arī neklausīs, jo nervs gājis bojā, rehabilitācijas mērķis ir pielāgot šīs spējas. Ar labo roku vairs nevarēs rakstīt, taču var iemācīties rakstīt ar kreiso roku, turēt krūzīti kreisajā rokā – tās ir pielāgotās spējas. Medicīnisko rehabilitāciju veic funkcionālie speciālisti: fizioterapeits un ergoterapeits, kā arī audiologopēds.
Viens no stūrakmeņiem – mūsdienīga un kvalitatīva aparatūra
Viens no veiksmīgas rehabilitācijas stūrakmeņiem ir arī mūsdienīga un kvalitatīva aparatūra. Pietiekami daudzās pašvaldības un privātajās poliklīnikās joprojām pieejams tikai padomju mantojums: magnetoterapija, dorsonvalizācija, ultraskaņa. Taču pasaule attīstās, tiek izstrādāta arvien jauna, Eiropas standartiem atbilstoša aparatūra un rodas jaunas atveseļošanas metodes. Piemēram, triecienviļņa terapija, kas pieejama VCA poliklīnikā Pļavnieki un Aura un kas palīdz dažādu sporta traumu, pārslodzes radītu muskuļa un hronisku muguras sāpju gadījumos. Poliklīnikā Pļavnieki ir viena no Latvijā divām ultravioletajām B lampām, kas palīdz ādas slimību ārstēšanā un ir vienīgā, kas palīdz atjaunot D vitamīna rezerves.
Rehabilitācijas pakalpojumu tops
Būtiskākie un ikdienā visbiežāk nepieciešamie rehabilitācijas pakalpojumi.
- Fizioterapija jeb darbs un mācīšanās kopā ar fizioterapeitu. Fizioterapeits palīdz atjaunot kustības pēc operācijas, endoprotezēšanas, saišu un muskuļu sastiepuma, nervu bojājumiem, muguras sāpēm, muskulatūras saspringuma, elpošanas funkciju uzlabošanai, ja ir akūtas vai hroniskas plaušu slimības, kā arī citos gadījumos. Fizioterapeits savā darbā izmanto ne tikai aktīvus vingrinājumus un speciālas metodes kā slinga terapiju, bet arī relaksācijas tehnikas, elpošanas vingrojumus, palīdz iemācīties lietot dažādas palīgierīces, ierāda, kā mājās pareizi vingrot u.c.
- Rehabilitācija mājās insulta pacientiem. Ja rokas vai kājas lūzuma gadījumā gaida, kamēr sadzīst, cilvēkam pēc insulta jāsāk kustēties uzreiz. Ja to nedarīs, funkcionālās spējas neattīstīsies vai attīstīsies daudz lēnāk. Tā kā cilvēks pēc insulta pats nespēj nonākt poliklīnikā, VCA ne tikai Rīgā, bet arī filiālēs Daugavpilī, Liepājā un Talsos piedāvā rehabilitāciju mājās. Fizioterapeits, ergoterapeits un audiologopēds nāk uz mājām un strādā ar cilvēku viņa dzīves vietā. Šis ir valsts apmaksāts pakalpojums, kas pieejams sešus mēnešus no saslimšanas brīža. Ja seši mēneši jau pagājuši un iespēja nav izmantota, tad diemžēl vilciens ir aizgājis.
- Audiologopēds un logopēds (arī valsts apmaksāts), kurš veic komunikācijas spēju, runas un valodas, fonācijas un rīšanas traucējumu novērtēšanu, korekciju un rehabilitāciju. Viņš palīdz, ja bērnam ir aizkavēta valodas attīstība, specifiski runas un valodas attīstības traucējumi, nepareiza skaņu izruna, stostīšanās, lasīšanas un rakstīšanas traucējumi, mācīšanās grūtības un citos gadījumos. Audiologopēdi strādā arī ar pieaugušajiem, kas zaudējuši runu, piemēram, galvas smadzeņu audzēju, insultu dēļ.
- Ergoterapija palīdz cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem pēc pārciesta insulta, galvas traumas, lūzuma, nervu bojājumiem, apdeguma, reimatoloģiskām un citām saslimšanām, kā arī tiem, kam ikdiena paiet strādājot, piemēram, pie datora. Ergoterapeits palīdz pielāgot vidi ikdienas aktivitātēm un atgūt spējas pašam sevi aprūpēt – paēst, aizpogāt pogas, pārvietoties telpā. Iemāca vingrinājumus, lai mazinātu locekļu nekustīgumu vai tūsku, palielinātu muskuļu spēku, pielāgo palīglīdzekļus vai mājokli, lai uzlabotu cilvēka drošību un nodrošinātu neatkarību. Ergoterapeits apmāca, kā sabalansēt ikdienas uzdevumus un kā vienlaikus taupīt enerģiju, lai aizkavētu slimības simptomu paasināšanos.
Ne tikai uzreiz pēc slimības
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, rehabilitācija tiek iedalīta trīsetapos: akūtā, subakūtā un hroniskā. Tikko pēc slimības cilvēks ir akūtspacients un apejot hronisko pacientu rindu, viņš nonāk rehabilitācijā. Toparasti uzreiz pēc operācijas iesaka operējošais ķirurgs, operējošaisginekologs, kurš zina, ka, piemēram, jaunajai māmiņai bijaķeizargrieziens, šuve sāp, muskuļi pārgriezti – viņai nepieciešamspalīdzēt uzreiz. Tāpat arī bērns, kam bijis lūzums vai jaundzimušais ar paaugstinātu tonusu uzskatāms par akūtu, un viņš ātrāk saņem rehabilitācijas pakalpojumus. Prioritārā grupa ir arī darba spējīgi cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, kuri saņēmuši attiecīgu rehabilitāciju, var atgriezties darba tirgū.
Ja cilvēkam pirms četriem sešiem mēnešiem bijis lūzums, kas sen sadzijis, taču kustības nav atjaunojušās tādā mērā, lai varētu veikt savu darbu, viņš ir subakūts pacients un arī viņam pienākas fizioterapija, ergoterapija, masāžas, procedūras. Masāžas pieaugušie var saņemt dienas stacionārā, ja to nozīmējis fizikālās rehabilitācijas ārsts. Dienas stacionārs ir starpposms starp poliklīniku un slimnīcu – ja slimnīcā jāpavada visa diennakts, tad dienas stacionārā tās ir tikai trīs četras stundas.
Guna Vītoliņa kliedē arī daudzu prātā iesēdušos mītu, ka ikvienam pienākas valsts apmaksātas desmit vingrošanas (vai masāžas) reizes. Tā tas nav! Dažkārt arī jaunās māmiņas domā, ka jaundzimušajam pienākas desmit masāžas reizes, taču tas attiecas tikai uz mazuļiem ar veselības problēmām, ne veseliem bērniem.
Uz savu galvu labāk ne!
Lai saņemtu rehabilitācijas vai fizikālās medicīnas pakalpojumu, nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums. Viņš līdz piecām reizēm var nosūtīt pie funkcionālā speciālista – fizioterapeita, ergoterapeita poliklīnikā. Pieredzējusī rehabilitācijas medicīnas ārste Guna Vītoliņa stāsta, ka vispirms novērtē, vai cilvēkam fizioterapija ir nepieciešama, nosaka, vai cilvēkam rehabilitācija nepieciešama akūti vai viņam ir hroniska problēma, un tad raksta rekomendāciju, uz ko jāliek akcents: uz līdzsvaru, muskuļiem, spēka treniņu.
Pie fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsta ikviens var ienākt arī bez nosūtījuma. Taču jāņem vērā, ka tad tas ir maksas pakalpojums. Pacientsir rūpīgi jāiztaujā un jānovērtē, jo ir situācijas, kad fizikālās medicīnaspakalpojumi jāizmanto uzmanīgi, piemēram, grūtniecēm, vai tie vispārnav pieļaujami, piemēram, ja ir akūta infekcija, asins slimības u.c.
Rehabilitācijas dienas stacionāri atrodas VCA poliklīnikās Aura, Elite, Pļavnieki, Jugla, kā arī VCA filiālē Liepājā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!