Balva farmaceitei ar vēlmi vienmēr darīt vairāk

Attēlā Brigita Jaunušāne un LFB valdes priekšsēdētāja Dace Ķikute. Foto Jānis Brencis

Jauno Torņakalna aptieku vadāt divpadsmit gadus. Kas jūsuprāt ir patīkamākais un kas ir grūtākais šajā darbā?

Patīkamākais, protams, ir redzēt, ka klients ir apmierināts, priecīgs par farmaceita palīdzību. Tad es jūtu gandarījumu. It īpaši, ja ir skaidrs, ka rocība nav liela, bet pateicībā par attieksmi un profesionalitāti cilvēks pasniedz mazu šokolādīti. Tas ir tik aizkustinoši!

Grūtākais? Darbs ar klientiem nekad nav viegls, ja aprūpi gribas veikt augstā līmenī. Arī dokumentu aprites apjoms aptiekā ir gana liels, taču grūtības ir mans virzītājspēks. Manī vienmēr ir iekšējā vajadzība darīt kaut ko vairāk, dažādāk, man patīk, ka spēju atrisināt sarežģītus gadījumus, patīk palīdzēt. Un man ir veicies ar kolektīvu – kopā ar lieliskiem cilvēkiem darām labas lietas.

Ko jūs visaugstāk vērtējat savos kolēģos?

Atbildības izjūtu, godīgumu un profesionālu attieksmi gan pret pacientu, gan kolēģiem. Ja uzticu kādu pienākumu, man nav vajadzības kontrolēt, mēs spējam strādāt kā vienota komanda un cits citu atbalstīt.

Vai būtu pareizi sacīt, ka individuāla pieeja pacientam ir farmaceitiskās aprūpes pamatā?

Jā, tā varētu teikt, jo nav divu identisku situāciju un divu vienādu cilvēku – katram vajadzīga individuāla pieeja. Taču vispirms ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas un prasme komunicēt. Dialogs ar klientu ir jāveido farmaceitam, jāprot uzdot precīzus, mērķtiecīgus jautājumus. Laba saruna īsā laika sprīdī ļauj iegūt informāciju pilnvērtīgai farmaceitiskai aprūpei. Tiesa, rezultāts ir atkarīgs arī no klienta – ne visi grib un spēj novērtēt farmaceitiskās aprūpes ieguvumus.

Jaunā Torņkalna aptieka atrodas līdzās Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, turklāt tā ir arī diennakts aptieka. Kā šie apstākļi ietekmē darbu?

Saskaramies ar ārkārtīgi dažādām pacientu problēmām un tām ir pakārtots arī aptiekas sortiments. Iespēju robežās sagādājam visu, ko ārsti ir nozīmējuši, nodrošinām, lai reģionos dzīvojošie zāles saņemtu pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, ja zālēm nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Sazvanāmies ne tikai ar Rīgas ārstiem, bet arī reģionu speciālistiem gan par E-veselības radītām recepšu problēmām, gan zāļu pieejamību, gan to izgatavošanu. Receptūras nodaļa nodrošina ar zālēm pacientus, kam terapija jāturpina ambulatori. Zāles izgatavojam aptieku klientiem visā Latvijā un rūpējamies par to piegādi. Pie mums ir arī plašs bērnu preču klāsts, var iegādāties ortozes, spieķus, iznomāt kruķus.

Nakts stundās klienti pie mums iegriežas dažādu akūtu problēmu gadījumos, ienāk tie, kuriem stacionēšana tomēr nav nepieciešams, taču zāles jāiegādājas atbilstoši norādītai terapijai, un arī tie, kuri zāles nav paguvuši iegādāties dienas laikā. Klientu plūsma ir intensīva pat pēc pusnakts.

Kas, jūsuprāt, ir būtiskākais kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes kritērijs?

Farmaceita spēja pārraudzīt situāciju kopumā – ne tikai sadzirdēt problēmu, bet arī spēt saprast cēloņus un rast risinājumu. Iedziļināšanās ir nepieciešama gan akūtā, gan hroniskas slimības gadījumā. Sarunā ar klientu, tikai viņš ir prioritāte un mums jāspēj sniegt labāko, jājūt un jāsaprot, kur ir farmaceita un kur ārsta kompetence. Jāņem vērā, ka saslimšana mēdz izpausties dažādi, turklāt arī klienti ir atšķirīgi – gatavi uzklausīt vai steidzīgi. Diemžēl, pēdējie farmaceitam liedz kvalitatīvas aprūpes iespēju.

Jums ir liela pieredze jauno specialistu ievadīšanā darbā. Kādas īpašības viņiem var palīdzēt kļūt par labiem farmaceitiem?

Empātija – spēja iejusties pacienta situācijā, saprast, ko viņš domā, kā jūtas. Svarīga ir arī vēlme turpināt mācīties, izzināt, lasīt, analizēt, neskatoties uz to, ka augstskola pabeigta un diploms kabatā. Labākais veids, kā apgūt farmaceita darbu, ir vērot, kā to dara pieredzējušie kolēģi, kā ar pacientiem runā, kā risina situācijas, un to visu savienot ar zināšanām.

Vai jums ir sava metode, kā jauno speciālistu virzīt, lai no viņa sanāk lietas koks?

Katram apzinu stiprās un arī ne tik stiprās puses, un katram atrodu mazliet citādu pieeju. Man ir svarīgi, lai jaunais darbinieks iemācās strādāt ar klientu pēc iespējas labāk, tādēļ nekritizēju, ja uzreiz nesanāk vai darbs sokas lēnāk, nešķiroju pēc kaut kādiem kritērijiem, ikvienu uztveru kā līdzvērtīgu. Sagaidu, ka jaunais darbinieks daudz jautās, un nekas, ja vairākas reizes vienu un to pašu, esmu pacietīga. Jāparedz arī kļūdu iespējamība, bet, lai no tām izvairītos, jaunajiem vienmēr blakus ir kolēģi ar pieredzi.

Labprāt aptiekā uzņemat skolēnus – ēnotājus. Kādēļ to darāt?

Ēnotājus uzņemu ar lielu atbildību, jo, iespējams, tieši Ēnu diena ietekmēs profesijas izvēli. Jauniešiem ēnošana dod lielisku ieskatu aptiekas ikdienā un, tuvāk iepazīstot receptūras nodaļu, arī aizraujošu pieredzi vienkāršu zāļu pagatavošanā, ko ļaujam izmēģināt.

Ne visi aptiekas klienti saprot, cik unikālas un viņiem noderīgas ir farmaceita zināšanas. Ko darīt, lai šo situāciju mainītu?

Foto: Jānis Brencis

Mums ir jābūt lepniem par savu profesiju un jāapzinās savs potenciāls. Uzsākot darba gaitas, arī es šaubījos, vai spēšu pacientam palīdzēt, taču, kad pirmā reize ir aiz muguras, kad izdevusies arī otrā, trešā, ceturtā, nedrošība pāriet. Tas ir brīdis, kad farmaceitam nostiprināt pārliecību par kompetenci un pozicionēt sevi kā gudru un labu speciālistu. Precīzi formulēti jautājumi, kas palīdz saprast lietas būtību, un atbilstoši izvēlēta terapija, rada drošības izjūtu un uzticēšanos farmaceitam. Katram no mums katrā sarunā ar klientu ir jāspēj parādīt sevi kā teicamu profesionāli, lai ikviens sajūt, cik spēcīgi mēs esam.

www.menesaptieka.lv