Situāciju paskaidro Rīgas Stradiņa universitātes docente, Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja pienākumu izpildītāja Inga Urtāne un "Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Virza.
Jau astoņus gadus šāda kārtība pastāv attiecībā uz iedzīvotājiem, kuriem zāles tiek izrakstītas pirmo reizi. Turpmāk tas skars arī to pacientu grupu, kura valsts kompensētos medikamentus lieto ilgāk, piemēram, hronisku slimību gadījumā. Tas nozīmē, ka daļa iedzīvotāju līdz šim ierasto medikamentu vietā varēs saņemt līdzvērtīgas iedarbības, bet lētākas zāles.
Medikamenta starptautiskais nepatentētais nosaukums – kas tas ir?
"Starptautiskais nepatentētais nosaukums apzīmē konkrētā medikamenta sastāvā esošo aktīvo zāļu vielu. Katrai zāļu vielai ir savs unikāls nosaukums, ko atpazīst visā pasaulē," skaidro Inga Urtāne.
Medikamenta starptautiskais nepatentētais nosaukums parasti nesakrīt ar zāļu ražotāja piešķirto komerciālo nosaukumu. Tāpēc, iespējams, daļa pacientu nemaz nav pamanījuši, ka uz iepakojuma zem oriģinālā nosaukuma ražotājs mazākiem burtiem parasti norādījis vēl vienu vārdu, kas apzīmē zāļu aktīvo vielu.
Starptautiski vienota zāļu aktīvo vielu nosaukumu sistēma palīdz orientēties plašajā medikamentu klāstā, jo dažādu ražotāju preparātu ar vienu un to pašu terapeitisko efektu nav mazums. Viens no plašāk pazīstamajiem starptautiskajiem nepatentētajiem nosaukumiem ir paracetamolum. Latvijas Zāļu reģistrā vien ir atrodami vairāk nekā 80 medikamentu nosaukumi, kuru sastāvā ir šī aktīvā viela.
Arī šobrīd spēkā esošajā Kompensējamo zāļu sarakstā atrodami vairāki līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti. "Piemēram, tajā ir iekļauti trīs dažādu nosaukumu medikamenti, kas satur aktīvo vielu atorvastatinum, ko lieto holesterīna līmeņa samazināšanai. Savukārt aktīvā viela perindoprilum, ko izmanto asinsspiediena samazināšanai, pieejama ar sešiem dažādiem ražotāju nosaukumiem," norāda Inga Urtāne.
Kāpēc līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cena atšķiras?
Medikamentus, kuri sastāv no konkrētas aktīvās vielas, vienu no otra atšķir ražotājs, komerciālais nosaukums, iepakojuma izskats, iespējams, arī aktīvās vielas sāls forma un izmantotās palīgvielas. Tomēr tas nemaina aktīvās vielas ķīmisko formulu un terapeitisko efektivitāti. Būtiskākā atšķirība, kas interesē veselības politikas veidotājus un pacientus visā pasaulē, ir šo medikamentu cena.
Jaunu zāļu izstrāde ir ļoti dārgs process, tāpēc pirmreizēji atklātu medikamentu ķīmisko sastāvu aizsargā ar patentu. Proti, ražotājam, kurš ieguldījis miljonos eiro mērāmas summas jaunu aktīvo vielu atklāšanā, izpētē un reģistrācijā, noteiktu laiku, piemēram, 10 gadus, ir ekskluzīvas tiesības tirgot šīs zāles par cenu, kas ļauj atpelnīt ieguldītos līdzekļus.
Patentaizsardzības periodam noslēdzoties, unikālā formula kļūst pieejama arī citiem ražotājiem, kuri drīkst ražot un reģistrēt nu jau patentbrīvo medikamentu ekvivalentus jeb ģenēriskās zāles. Šādi preparāti ir krietni lētāki par oriģinālajām zālēm, jo to ražotājiem vairs nav jāinvestē dārgos klīniskos pētījumos. Taču ir jāveic bioekvivalences tests, lai pierādītu, ka zāļu terapeitiskais efekts, piemērojot tādas pašas devas, ir līdzvērtīgs oriģinālajiem medikamentiem.
"Tādējādi cenu starpība starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm dažkārt var sasniegt pat 300%," norāda Veselības ministrija.
Līdzvērtīgas, bet lētākas zāles
Šī iemesla dēļ arī Pasaules Veselības organizācija zāļu izrakstīšanas sistēmā aicina plašāk lietot aktīvo vielu nosaukumu, nodrošinot pacientam iespēju aptiekā izvēlēties lētāko līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu un par zālēm nepārmaksāt.
"Arvien eksistē diagnožu grupas, kurām slimību ārstēšanai lielākoties tiek izrakstītas un lietotas oriģinālās zāles. Lai arī valsts apmaksā zāles, piemēram, 75% apmērā, šī kompensējamā procentuālā daļa tiek aprēķināta no lētāko līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenas, tāpēc pacientam izveidojas lielāks līdzmaksājums," skaidro Veselības ministrija. Ministrija lēš, ka, piemēram, 2017. gadā, iegādājoties oriģinālos medikamentus, pacienti pārmaksājuši 25 miljonus eiro.
Ar nolūku – ietaupīt, Latvijas valdība ir noteikusi, ka, sākot no 2020. gada 1. aprīļa, izrakstot medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, ārstam receptē būs obligāti jānorāda tikai vajadzīgo zāļu aktīvā viela. Savukārt aptiekā farmaceita pienākums būs izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu.
Tas nozīmē, ka daudziem hronisko slimību pacientiem, kuri valsts kompensētās zāles lietojuši gadiem ilgi, iespējams, ierastais medikaments būs jāmaina pret līdzvērtīgas efektivitātes lētāko preparātu.
Ieradumus mainīt grūti
Pie šādas kārtības vajadzētu būt pieradušiem pacientiem, kuriem kompensējamās zāles pirmo reizi tika izrakstītas pēc 2012. gada 1. janvāra. Farmaceitu pieredze gan liecina, ka cilvēki ne vienmēr ar to ir apmierināti. "Izmaiņas lielākoties skāra gados jaunākus pacientus ar mazāku pieredzi hronisko zāļu lietošanā. Neskatoties uz to, tik un tā bija tādi, kuri atteicās no kompensējamo zāļu saņemšanas," stāsta Inga Urtāne. Viņa atminas, ka dažkārt aptiekā varēja dzirdēt arī apņemšanos lūgt ārstam izrakstīt zāles uz parastās receptes un kompensācijas mehānismu nemaz neizmantot, un pieļauj, ka, attiecinot šādu pieeju uz visiem, tai skaitā ilggadējiem hronisko slimību pacientiem, šādu gadījumu varētu būt vairāk."
"Šobrīd daļa no hronisko zāļu lietotājiem ir jau cienījamā vecumā. Šie pacienti bieži vien savas zāles neasociē ar nosaukumu, bet ar zāļu iepakojuma krāsu, konkrēto tablešu formu. Daudzi no pacientiem pat nav ievērojuši, kāds ir konkrētā medikamenta aktīvās vielas nosaukums," spriež Inga Urtāne. Lielākais risks varētu būt, ka dažos gadījumos pacients varētu atteikties no konkrēto zāļu lietošanas vispār. Tādēļ ir svarīgi izprast šī jauninājuma priekšrocības un uzticēties speciālistiem – ārstam un farmaceitam.
"Arī mēs aptiekā jau gatavojamies jaunajai situācijai, jo ļoti svarīgs ir skaidrojošais darbs, ka izsniegtā medikamenta sastāvā ir tā pati aktīvā viela, kuras iedarbība ir līdzvērtīga," secina farmaceite Ieva Virza.
Viņa ir darbā novērojusi, ka liela nozīme ir pacienta ticībai savu lietoto zāļu efektam. Ja pacients 20 gadus lietojis vienas zāles, viņš tām uzticas, jo tās palīdz. Jauni preparāti nereti rada aizdomu ēnu un var mazināt līdzestību. To nevajadzētu pieļaut. Tādēļ farmaceite piekrīt, ka izmaiņas būs arī ievērojams un ļoti nepieciešams, bet arī papildu slogs aptieku darbā, jo pacientam, kuram ierasto zāļu vietā izsniedz citas, var rasties daudz jautājumu.
Vai tiešām līdzvērtīgas?
"Līdzvērtību var izmantot, ja runājam par zāļu aktīvās vielas molekulārformulu. Atšķirības var būt konkrētās aktīvās vielas sāls formā, palīgvielu izvēlē. Šīm atšķirībām nav nekādas jūtamas ietekmes. "Tomēr, ņemot vērā zāļu ilgtermiņa lietošanas nepieciešamību , daudzu hronisko slimību gadījumā gan ārstiem, gan pacientiem jābūt gataviem, ka kādas atšķirības pēc zāļu nomaiņas var parādīties, un savlaicīgi jāreaģē," uzsver Inga Urtāne.
Speciāliste pievērš uzmanību terapijas kontroles nozīmīgumam. Jaunā kārtība pilnībā neizslēdz iespēju receptē norādīt konkrētu medikamentu, ja tam ir ārstniecisks pamatojums un ārsts to norādījis medicīniskajā dokumentācijā. Gada laikā šādu recepšu skaits vienā ārsta praksē gan nedrīkstēs pārsniegt 30% no izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.
"Zemākās cenas zāļu lietošana tiek veicināta arī citās Eiropas valstīs neatkarīgi no ienākumu līmeņa, piemēram, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē," zina teikt Inga Urtāne. Par šādas sistēmas ieviešanu ir arī mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Tas nozīmē, ka Latvija seko Rietumeiropas valstu labās prakses pēdās un pacientiem pie jaunās sistēmas pamazām būs jāpierod.
* A saraksts – kompensējamās zāles, kurām ir pieejami līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!