'Viduvēja līmeņa komunikācija Latvijai nepiestāv.' Atskats uz konferenci 'uz:RUNA'
Pirmdien, 2. martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās otrā publiskās uzstāšanās praktiskā konference "uz: RUNA", kurā ar vērtīgām zināšanām un praktiskiem padomiem dalījās virkne pieredzējušu lektoru, kopumā pulcējot vairāk nekā 400 apmeklētāju.
Otro konferenci "uz:RUNA" rīkoja portāls DELFI sadarbībā ar notikumu aģentūru "We are very", un, ja pērn to apmeklēja 200 cilvēku, tad šogad apmeklētāju skaits jau bija dubultojies. Konference, kā ierasts, notika divās daļās – pirmajā ar lekcijām uzstājās pieci skatuves runas meistari un pasniedzēji, savukārt otrajā daļā divos blokos bija iespēja apmeklēt praktiskās meistarklases.
Pirmā uz skatuves kāpa Latvijas Radio programmu vadītāja un runas pedagoģe Arita Grīnberga, atklājot auditorijai publisko runu kā tiltu starp runātāju un publiku. Viņa uzsvēra, ka veiksmīga publiskā runa sākas vēl pirms kāpšanas uz skatuves – sākot ar fizisku balss iesildīšanu un beidzot ar psiholoģisku sevis noskaņošanu. Grīnberga, kura pati pirms uzstāšanās balss iesildīšanai no rītiem esot stundu dziedājusi, uzsvēra, ka jēgpilna publiskā runa ir tāda, kas sniedz atbildi uz trim jautājumiem – "Ko es gribu pateikt?", "Kam es to teikšu?" un "Kā es to pateikšu?".
Atbilde uz pēdējo jautājumu automātiski ietver jau psiholoģisku sevis sagatavošanu, jo publiskās uzstāšanās gadījumā svarīgi ir justies kā saimniekam – nevis kalpam, kā reizēm savas pārliekās pieticības vai pārliecības trūkuma dēļ mēdz runāt latvieši, un ne arī kā kungam, proti, uzspēlētā dižmanībā vai pat augstprātībā. Ieinteresētība nodot auditorijai savu zināšanu un prasmju bagāžu ir galvenais.
Kā ļoti būtisku veiksmīgas publiskas uzstāšanās komponenti runas pedagoģe izcēla arī vienkāršu, bet labu literāro valodu, kurā netiek pārlieku izmantoti citu valodu iestarpinājumi. To var labi uztrenēt, lasot kvalitatīvu daiļliteratūru, turklāt darot to skaļi, proti, lasot sev priekšā.
Pirmā uz skatuves kāpa Latvijas Radio programmu vadītāja un runas pedagoģe Arita Grīnberga, atklājot auditorijai publisko runu kā tiltu starp runātāju un publiku. Viņa uzsvēra, ka veiksmīga publiskā runa sākas vēl pirms kāpšanas uz skatuves – sākot ar fizisku balss iesildīšanu un beidzot ar psiholoģisku sevis noskaņošanu. Grīnberga, kura pati pirms uzstāšanās balss iesildīšanai no rītiem esot stundu dziedājusi, uzsvēra, ka jēgpilna publiskā runa ir tāda, kas sniedz atbildi uz trim jautājumiem – "Ko es gribu pateikt?", "Kam es to teikšu?" un "Kā es to pateikšu?".
Atbilde uz pēdējo jautājumu automātiski ietver jau psiholoģisku sevis sagatavošanu, jo publiskās uzstāšanās gadījumā svarīgi ir justies kā saimniekam – nevis kalpam, kā reizēm savas pārliekās pieticības vai pārliecības trūkuma dēļ mēdz runāt latvieši, un ne arī kā kungam, proti, uzspēlētā dižmanībā vai pat augstprātībā. Ieinteresētība nodot auditorijai savu zināšanu un prasmju bagāžu ir galvenais.
Kā ļoti būtisku veiksmīgas publiskas uzstāšanās komponenti runas pedagoģe izcēla arī vienkāršu, bet labu literāro valodu, kurā netiek pārlieku izmantoti citu valodu iestarpinājumi. To var labi uztrenēt, lasot kvalitatīvu daiļliteratūru, turklāt darot to skaļi, proti, lasot sev priekšā.
Ar skatuves pieredzes stāstiem dalījās "Radio Skonto" rīta programmu vadītājs un "STV Pirmā" līdzvadītājs Valdis Melderis, caur komiskiem personīgās profesionālās pieredzes gadījumiem nonākot pie gana paradoksālas atziņas – skatuve patiesībā ir patvērums, jo īstenais pārbaudījums ir komunikācija aci pret aci, kas paģēr būt pilnībā klātesošam un koncentrēties tikai un vienīgi uz savu sarunas partneri. "Lielākā daļa cilvēku klausās nevis tādēļ, lai dzirdētu, bet gan lai atbildētu," atklāja Melderis.
Taču sarunas sajūta ir arī jāpraktizē, uzstājoties auditorijas priekšā, jo neviens nevēlas tērēt savu laiku un uzmanību bezpersoniskai komunikācijai bez pievienotās vērtības. Tāpēc ir svarīgi visupirms sev pašam atbildēt uz jautājumu "Kas es esmu?", jo tas ir tieši tas, ko par tevi padomās auditorija, proti: "Kas tas tāds?"
Melderis iepriekš Aritas Grīnbergas definēto "saimnieka sajūtu" transformēja par "namatēvu" – ir ļoti lietderīgi ar cilvēkiem aprunāties pirms savas uzstāšanās, ieklausīties cilvēku sarunās un uzdot jautājumus, lai saprastu auditorijas noskaņojumu, kā arī apliecinātu – gan sev, gan klausītājiem – mēs esam viens vesels. Savukārt paša bailes var palīdzēt mazināt atgādinājums, ka auditorijai īsti nav variantu – jāklausās tevī vien būs, turklāt mikrofons ir varas simbols.
Taču sarunas sajūta ir arī jāpraktizē, uzstājoties auditorijas priekšā, jo neviens nevēlas tērēt savu laiku un uzmanību bezpersoniskai komunikācijai bez pievienotās vērtības. Tāpēc ir svarīgi visupirms sev pašam atbildēt uz jautājumu "Kas es esmu?", jo tas ir tieši tas, ko par tevi padomās auditorija, proti: "Kas tas tāds?"
Melderis iepriekš Aritas Grīnbergas definēto "saimnieka sajūtu" transformēja par "namatēvu" – ir ļoti lietderīgi ar cilvēkiem aprunāties pirms savas uzstāšanās, ieklausīties cilvēku sarunās un uzdot jautājumus, lai saprastu auditorijas noskaņojumu, kā arī apliecinātu – gan sev, gan klausītājiem – mēs esam viens vesels. Savukārt paša bailes var palīdzēt mazināt atgādinājums, ka auditorijai īsti nav variantu – jāklausās tevī vien būs, turklāt mikrofons ir varas simbols.
"Lielākā daļa cilvēku klausās nevis tādēļ, lai dzirdētu, bet gan lai atbildētu," atklāja "Radio Skonto" rīta programmu vadītājs un "STV Pirmā" līdzvadītājs Valdis Melderis.
Cilvēka jaudas trenere Laura Dennler savā prezentācijā atklāja pārliecības nozīmi publiskajā runā, jo pārliecība transformē ne tikai runātāju, bet arī auditoriju, tādēļ ka nepārliecināts runātājs nogurdina gan sevi, gan auditoriju. Klasisks veids, kādā cilvēki savu pārliecību grauj, ir sevis salīdzināšana ar citiem. Tāpat biežāko pašapziņas kaitēkļu sarakstā ierindojamas bailes par savu akcentu un runāšanu svešvalodā.
Labā ziņa – to visu var uztrenēt, turklāt ne jau vienmēr tas ir jādara milzu auditorijas priekšā. Uzstāšanās prasmes itin labi var trenēt ikdienas situācijās, piemēram, pārkāpjot pāri bailēm, uzdot šķietami muļķīgus jautājumus, runājot skatīties acīs, uzrunājot nepazīstamus vai augstāka statusa cilvēkus utt.
"Jebkuru defektu var pārvērst par efektu, ja to dara, rūpējoties par auditoriju. Ja es uztraucos par sevi, man nav laika rūpēties par auditoriju," sacīja Dennler. "Jāatceras, ka sāpes un diskomforts ir dabīgas dzīves un arī publiskās runas sastāvdaļas, taču nevajag tajā pārāk iestrēgt." Un šeit lieti noder savu cilvēku loks, kas grūtos brīžos var gan atbalstīt un iedrošināt, gan arī izteikt godīgu kritiku.
Labā ziņa – to visu var uztrenēt, turklāt ne jau vienmēr tas ir jādara milzu auditorijas priekšā. Uzstāšanās prasmes itin labi var trenēt ikdienas situācijās, piemēram, pārkāpjot pāri bailēm, uzdot šķietami muļķīgus jautājumus, runājot skatīties acīs, uzrunājot nepazīstamus vai augstāka statusa cilvēkus utt.
"Jebkuru defektu var pārvērst par efektu, ja to dara, rūpējoties par auditoriju. Ja es uztraucos par sevi, man nav laika rūpēties par auditoriju," sacīja Dennler. "Jāatceras, ka sāpes un diskomforts ir dabīgas dzīves un arī publiskās runas sastāvdaļas, taču nevajag tajā pārāk iestrēgt." Un šeit lieti noder savu cilvēku loks, kas grūtos brīžos var gan atbalstīt un iedrošināt, gan arī izteikt godīgu kritiku.
"Jebkuru defektu var pārvērst par efektu, ja to dara, rūpējoties par auditoriju. Ja es uztraucos par sevi, man nav laika rūpēties par auditoriju," sacīja cilvēku jaudas trenere Laura Dennler.
Perfekts laika plānojums bija runas treneres Kristas Vāveres priekšnesumam, ko viņa iesāka ar auditorijas izkustināšanu – vingrinājumiem ķermeņa atslābināšanai un elpošanas stabilizēšanai. Arīdzan Vāvere uzsvēra, ka pirms publiskās uzstāšanās noteikti ir jāspēj sev atbildēt uz jautājumu "Kas es esmu?", jo pārliecināti cilvēki zina iemeslu, kādēļ atrodas publikas priekšā un ko vēlas pavēstīt.
Pēc tam seko trīs publiskās runas sastāvdaļas: prāts, ķermenis un elpa. Iesākumā ir jāapzinās tas, no kā tu baidies, kā arī kritiski jādefinē gan savas stiprās puses, kas pēcāk runā jāliek lietā, gan arī vājās, pie kā nākotnē jāpiestrādā. Pēc tam var "ierasties savā ķermenī", proti, apzināti sajust, kā un kur ķermenis reaģē uz stresu. "Parasti stresā mēs noslēdzamies, taču tā vietā jātrenē sevi vērties vaļā," norādīja runas trenere.
Savukārt trešais elements – elpa – savieno prātu ar ķermeni. Tipiskākais klupšanas akmens ir sekla un bieža elpošana, tāpēc jau pirms uzstāšanās palīgā var nākt apzināta elpošana ar diafragmu, kas ne tikai nomierina, bet arīdzan apgādā smadzenes ar lielāku daudzumu skābekļa.
Izturēties pret bailēm ar zinātkāri, proti, pētīt un ar tām strādāt, nebaidīties no baidīšanās un būt gatavam tam, ka nekad nevari būt pilnībā gatavs, – vēl dažas atziņas no Kristas Vāveres lekcijas.
Pēc tam seko trīs publiskās runas sastāvdaļas: prāts, ķermenis un elpa. Iesākumā ir jāapzinās tas, no kā tu baidies, kā arī kritiski jādefinē gan savas stiprās puses, kas pēcāk runā jāliek lietā, gan arī vājās, pie kā nākotnē jāpiestrādā. Pēc tam var "ierasties savā ķermenī", proti, apzināti sajust, kā un kur ķermenis reaģē uz stresu. "Parasti stresā mēs noslēdzamies, taču tā vietā jātrenē sevi vērties vaļā," norādīja runas trenere.
Savukārt trešais elements – elpa – savieno prātu ar ķermeni. Tipiskākais klupšanas akmens ir sekla un bieža elpošana, tāpēc jau pirms uzstāšanās palīgā var nākt apzināta elpošana ar diafragmu, kas ne tikai nomierina, bet arīdzan apgādā smadzenes ar lielāku daudzumu skābekļa.
Izturēties pret bailēm ar zinātkāri, proti, pētīt un ar tām strādāt, nebaidīties no baidīšanās un būt gatavam tam, ka nekad nevari būt pilnībā gatavs, – vēl dažas atziņas no Kristas Vāveres lekcijas.
Prezentēšanas prasmju treneris Oskars Priede, kurš bija arī pasākuma moderators, atklāja kļūdas, kuras prezentācijās pieļauj uzņēmumu darbinieki, un pastāstīja, ko darīt, lai tās tomēr nepieļautu. Diezgan bieži, nonākot uz skatuves, cilvēki "iestīvinās", proti, uzliek sev iedomātus pārspīlēta lietišķuma rāmjus, nereti pat aizmirstot, ka vajadzētu arī pasmaidīt. "Prezentācijai atkarībā no vides un konteksta, protams, ir jābūt pietiekami lietišķai un pieklājīgai, bet tajā pašā laikā arī cilvēcīgai, entuziastiskai un enerģiskai," uzsvēra Priede.
Ierastākās kļūdas ir runas būvēšana uz prezentācijas slaidiem, informācijas "nogrūšana", nevis mijiedarbošanās ar auditoriju, pārāk liels informācijas apjoms, ko cenšas nodot īsā laikā, un pārāk liela koncentrēšanās uz sevi. Tāpat uzmanība jāpievērš oriģinālam prezentācijas sākumam un nobeigumam, lai tie nebūtu standartizētie "Labdien, mani sauc tā un tā, man ir liels prieks jūs šeit redzēt tik kuplā skaitā" vai "Paldies par uzmanību! Vai ir kādi jautājumi?".
Savukārt ierastā "Un ja nu par mani kaut ko sliktu padomās?" vietā pirms stāšanās auditorijas priekšā labāk uzdot sev jautājumu, ko neviens parasti sev neuzdod: "Un ja nu par mani kaut ko labu padomās?"
Savu uzstāšanos Oskars Priede beidza ar gana skaļu apgalvojumu: "Viduvēja līmeņa komunikācija Latvijai nepiestāv."
Ierastākās kļūdas ir runas būvēšana uz prezentācijas slaidiem, informācijas "nogrūšana", nevis mijiedarbošanās ar auditoriju, pārāk liels informācijas apjoms, ko cenšas nodot īsā laikā, un pārāk liela koncentrēšanās uz sevi. Tāpat uzmanība jāpievērš oriģinālam prezentācijas sākumam un nobeigumam, lai tie nebūtu standartizētie "Labdien, mani sauc tā un tā, man ir liels prieks jūs šeit redzēt tik kuplā skaitā" vai "Paldies par uzmanību! Vai ir kādi jautājumi?".
Savukārt ierastā "Un ja nu par mani kaut ko sliktu padomās?" vietā pirms stāšanās auditorijas priekšā labāk uzdot sev jautājumu, ko neviens parasti sev neuzdod: "Un ja nu par mani kaut ko labu padomās?"
Savu uzstāšanos Oskars Priede beidza ar gana skaļu apgalvojumu: "Viduvēja līmeņa komunikācija Latvijai nepiestāv."
"Prezentācijai atkarībā no vides un konteksta, protams, ir jābūt pietiekami lietišķai un pieklājīgai, bet tajā pašā laikā arī cilvēcīgai, entuziastiskai un enerģiskai," atzina prezentēšanas prasmju treneris Oskars Priede.
Pēc konferences daļas sekoja praktiskā sadaļa, kurā auditorijai bija iespēja trenēties pie prezentāciju meistara Kristapa Pētersona nodarbībā "Kas vieno komunikāciju un sirdspukstus jeb sarunas ritms ir visu panākumu atslēga". Komunikācijas arhitekte Ilze Rassa pasniedza meistarklasi "Personīgais zīmols kā publiskās uzstāšanās vizītkarte", bet "Intelekta attīstības centra" vadītājs Oskars Grīslis – "Stresa un lampu drudža satraukuma pārvarēšana". Latvijas Kultūras akadēmijas docente Ruta Vītiņa trenēja interesentus nodarbībā "Verbālā, neverbālā komunikācija, balss pārvaldīšana", "Konstruktīvas argumentācijas prasmes" varēja apgūt pie konstruktīvas domāšanas un komunikācijas eksperta Edmunda Apsalona, savukārt radošās apvienības "Spiediens" producents un profesionāls autosportists Krišjānis Caune pasniedza meistarklasi "Improvizācijas spēja ikdienas komunikācijā".
Konferencē "uz:RUNA" sastaptie cilvēki apliecināja, ka tās mērķauditorija nebūt nav šovbiznesa pārstāvji, uzņēmumu vadītāji vai lektori, bet gan ikviens profesionālis, kura darbā svarīga ir jēgpilna un veiksmīga komunikācija, efektīva informācijas nodošana un savu zināšanu un prasmju prezentēšana neatkarīgi no tā, vai ir pieci vai 500 klausītāji.
Uzņēmuma "Krāsu serviss" produktu vadītājs Ingars Puters, kura darbā ir svarīga prezentācija, apmeklēja gan teorētisko daļu, gan meistarklases, konkrēti – Kristapa Pētersona "Kas vieno komunikāciju un sirdspukstus jeb sarunas ritms ir visu panākumu atslēga" un Ilzes Rassas "Personīgais zīmols kā publiskās uzstāšanās vizītkarte". "Bija daudz vērtīgu domugraudu, kurus noteikti ņemšu vērā. Nevaru izcelt vienu konkrētu runātāju, ņēmu no visiem, kas aizķēra. Mēs jau zinām, ka vienkārši jāpārvar bailes no nezināmā, tas arī viss," viņš sacīja.
Aija Madara, kura strādā gan par kouču, gan konsultanti starptautiskā firmā, atklāja, ka konferenci apmeklē, jo darba ietvaros ik pa laikam nākas publiski uzstāties. "Esmu ar vairākiem no šodienas runātājiem strādājusi arī privāti un semināros. Manuprāt, šodien bija labs kopsavilkums, vērtīga informācija "sazipotā" formātā."
Vaicāta, vai gūta arī kāda nebijusi atziņa, viņa atklāja, ka ļoti prātā iekritis Oskara Priedes izteikums, kad viņš raksturojis kāda sava klienta atsauksmi par viņa prezentāciju: "Neko neatceros, bet sajūta laba." "Ja man vajadzētu kādam no kolēģiem pēc tam darbā izstāstīt, būtu grūti, taču, klausoties šodienas runātājos, es sapratu, ka virziens, kurā šajā sfērā eju pati, ir pareizs."
Studente Helga Helēna Zujeva, kas darbojas viesmīlības nozarē, konferencē pārstāvēja uzņēmumu "Gardu muti": "Ikdienas dzīvē ļoti daudz nākas stāstīt par mūsu produkciju gan dažādos pasākumos, gan arī kafejnīcā un restorānā, un labākā atziņa no šodienas ir iemācīties pastāstīt vienkārši, turklāt darīt to neuztraucoties."
Par vērtīgiem viņa uzskatīja lektoru piemērus un atziņas no dzīves un ikdienišķām situācijām, jo tas palīdz pašam vieglāk un labāk reaģēt uz kādām nestandarta komunikācijas situācijām. "No Valda Meldera noteikti paņemšu līdzi tekstu, ko viņš saka brīžos, kad ēterā piezvanījis kāds neapmierināts vai kašķīgs klausītājs: "Paldies par zvanu, paldies par viedokli, paldies par sarunu!" Uzklausīt ar pateicību, jo ne vienmēr mūsu pienākums ir mācīt pasauli dzīvot."
Konferences ietvaros norisinājās arī starptautiskā jaunuzņēmumu konkursa "Creative Business Cup 2020 (CBC)" Latvijas fināls, kurā uzvaru guva "WinGo Deposit". Uzvarētājs saņems 3000 eiro naudas balvu un iespēju pārstāvēt Latviju konkursa finālā Dānijā vairāk nekā 50 pasaules kreatīvāko uzņēmumu konkurencē. Cīņa notiks gan par pasaulē radošākā "start-up" uzņēmuma titulu un galveno naudas balvu 7000 eiro apmērā, gan arī par starptautisko investoru uzmanību.
Pasākums tapis sadarbībā ar LIAA Radošo industriju inkubatoru, un tā atbalstītāji šogad bija zīmoli "Eko kalendāri", "Paulig", "Coca‑Cola HBC", "Fazer", „Gardu muti, "Red Bull", "Snack box" un "Līgas Puriņas grims".
Konferencē "uz:RUNA" sastaptie cilvēki apliecināja, ka tās mērķauditorija nebūt nav šovbiznesa pārstāvji, uzņēmumu vadītāji vai lektori, bet gan ikviens profesionālis, kura darbā svarīga ir jēgpilna un veiksmīga komunikācija, efektīva informācijas nodošana un savu zināšanu un prasmju prezentēšana neatkarīgi no tā, vai ir pieci vai 500 klausītāji.
Uzņēmuma "Krāsu serviss" produktu vadītājs Ingars Puters, kura darbā ir svarīga prezentācija, apmeklēja gan teorētisko daļu, gan meistarklases, konkrēti – Kristapa Pētersona "Kas vieno komunikāciju un sirdspukstus jeb sarunas ritms ir visu panākumu atslēga" un Ilzes Rassas "Personīgais zīmols kā publiskās uzstāšanās vizītkarte". "Bija daudz vērtīgu domugraudu, kurus noteikti ņemšu vērā. Nevaru izcelt vienu konkrētu runātāju, ņēmu no visiem, kas aizķēra. Mēs jau zinām, ka vienkārši jāpārvar bailes no nezināmā, tas arī viss," viņš sacīja.
Aija Madara, kura strādā gan par kouču, gan konsultanti starptautiskā firmā, atklāja, ka konferenci apmeklē, jo darba ietvaros ik pa laikam nākas publiski uzstāties. "Esmu ar vairākiem no šodienas runātājiem strādājusi arī privāti un semināros. Manuprāt, šodien bija labs kopsavilkums, vērtīga informācija "sazipotā" formātā."
Vaicāta, vai gūta arī kāda nebijusi atziņa, viņa atklāja, ka ļoti prātā iekritis Oskara Priedes izteikums, kad viņš raksturojis kāda sava klienta atsauksmi par viņa prezentāciju: "Neko neatceros, bet sajūta laba." "Ja man vajadzētu kādam no kolēģiem pēc tam darbā izstāstīt, būtu grūti, taču, klausoties šodienas runātājos, es sapratu, ka virziens, kurā šajā sfērā eju pati, ir pareizs."
Studente Helga Helēna Zujeva, kas darbojas viesmīlības nozarē, konferencē pārstāvēja uzņēmumu "Gardu muti": "Ikdienas dzīvē ļoti daudz nākas stāstīt par mūsu produkciju gan dažādos pasākumos, gan arī kafejnīcā un restorānā, un labākā atziņa no šodienas ir iemācīties pastāstīt vienkārši, turklāt darīt to neuztraucoties."
Par vērtīgiem viņa uzskatīja lektoru piemērus un atziņas no dzīves un ikdienišķām situācijām, jo tas palīdz pašam vieglāk un labāk reaģēt uz kādām nestandarta komunikācijas situācijām. "No Valda Meldera noteikti paņemšu līdzi tekstu, ko viņš saka brīžos, kad ēterā piezvanījis kāds neapmierināts vai kašķīgs klausītājs: "Paldies par zvanu, paldies par viedokli, paldies par sarunu!" Uzklausīt ar pateicību, jo ne vienmēr mūsu pienākums ir mācīt pasauli dzīvot."
Konferences ietvaros norisinājās arī starptautiskā jaunuzņēmumu konkursa "Creative Business Cup 2020 (CBC)" Latvijas fināls, kurā uzvaru guva "WinGo Deposit". Uzvarētājs saņems 3000 eiro naudas balvu un iespēju pārstāvēt Latviju konkursa finālā Dānijā vairāk nekā 50 pasaules kreatīvāko uzņēmumu konkurencē. Cīņa notiks gan par pasaulē radošākā "start-up" uzņēmuma titulu un galveno naudas balvu 7000 eiro apmērā, gan arī par starptautisko investoru uzmanību.
Pasākums tapis sadarbībā ar LIAA Radošo industriju inkubatoru, un tā atbalstītāji šogad bija zīmoli "Eko kalendāri", "Paulig", "Coca‑Cola HBC", "Fazer", „Gardu muti, "Red Bull", "Snack box" un "Līgas Puriņas grims".