Piektdien, 1. jūlijā, uz skatuves "Uzzibsnī" norisinājās pirmā "Delfi" diskusija "Mediju darbība kara apstākļos – ko sabiedrība no tiem gaida un ko (ne)saņem?". To vadīja "Delfi TV" producente Alina Lastovska, kura kopā ar viesiem – "Delfi Plus" redaktori Vitu Dreijeri, TVNET mediju grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski, Latvijas Televīzijas galveno redaktori Sigitu Roķi, NEPLP padomes priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu, kā arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (STRATCOM) vecāko ekspertu Tomasu Pildegoviču – diskutēja par mediju darbu pēc 24. februāra.

Sākoties Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā, vairums mediju, tostarp "Delfi" sāka strādāt diennakts režīmā, nodrošinot teksta tiešraides. Mediju auditorija sākotnēji bija milzīga, tomēr, neskatoties uz to, ka mediji nepārstāja intensīvi ziņot par kara notikumiem, auditorija tomēr samazinājās.

Tiesa, kā diskusijā norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākais eksperts Pildegovičs, cilvēkos kara radītais satraukums nav mazinājies. Mainījušies ir raižu iemesli. Piemēram, šobrīd cilvēkus satrauc cenu krīze. Kā cilvēkiem palīdzēt? Sniegt tiešu atgriezenisko saiti un mierinājumu. Pildegovičs diskusijā norādīja, ka, viņaprāt, nākamās kara fāzes laikā žurnālistiem būs sevišķi svarīgi tiešā veidā sarunāties ar savu auditoriju. Kur sarunāties žurnālistam ar savu auditoriju? Sociālie mediji varētu būt "tilts" starp satura radītāju un tā patērētāju, uzskata Pildegovičs.

Diskusijas noslēgumā tās dalībnieki pievērsās arī tā saucamajai "vēlmju domāšanai". Dreijere diskusijā uzsvēra, ka žurnālistiem ir ļoti svarīgi publicēt tikai patiesu informāciju, neradot priekšstatu, ka Ukrainai karā veicas labāk, nekā realitātē tas ir. Arī viena no galvenajiem informācijas avotiem par notiekošo Ukrainā medija "Kyiv Independent" galvenā redaktore Olga Rudenko iepriekš intervijā "Delfi" pauda, ka viņas vadītais medijs nemelos arī Ukrainas labā.

Savukārt piektdienas vakarā uz "Dots" skatuves bija klausāma un skatāma skatāma portāla "Rus.Delfi.lv" diskusija "Kurp ies krievu kuģis?", ko arī vadīja "Delfi TV" producente Alina Lastovska. Viņa sarunājās ar dokumentālistu un kinorežisoru Vitāliju Manski, Latvijas Radio 4 galveno redaktori Annu Stroju, "Delfi" valdes priekšsēdētāju Konstantīnu Kuzikovu un Datu skolas vadītāju Latvijā Niku Aleksejevu, cenšoties izdibināt, kā karš Ukrainā ir izmainījis krievvalodīgos – gan Latvijā, gan pasaulē –, cik liela atbildība notiekošajā ir katram no mums, ko mēs – sabiedrība, mediji un valdība – būtu varējuši darīt citādi, lai situācija neeskalētos tik tālu, kā arī – ko varam labot tagad.

Diskusijas dalībnieki runāja par to, ka ļoti svarīgi par aktualitātēm ir informēt Latvijā dzīvojošos krieviski runājošos cilvēkus. Proti, nepieciešams plašāks mediju saturs krievu valodā. Diskusijas dalībnieki uzsvēra šāda satura finansējuma nozīmi, jo pagaidām medijiem piešķirtais finansējums saturam krievu valodā nav pietiekams. Dokumentālists un kinorežisors Vitālijs Manskis arī pauda, ka medijiem ir jāstrādā, lai pārvilinātu Krievijas mediju patērētājus uz Latvijas medijiem.

Diskusijas dalībnieki sprieda arī par to, kā no dezinformācijas gūzmas glābt tās ietekmei pakļautos. Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja diskusijā argumentēja, ka cīņa nav zaudēta un cilvēkus ir iespējams glābt no Krievijas propagandas gūzmas. Tāpat medija galvenā redaktore izteicās, ka manījusi divus lūzuma punktus Latvijas sabiedrībā pēdējo mēnešu laikā – viens no tiem bija 24. februāri, taču otrs – šķietami ap 9. un 10. maiju. Šķelšanās jautājumā par pieminekli Uzvaras parkā radīja otro lūzuma punktu, polarizēja sabiedrību, saasinot abu pretējo pozīciju uzskatus. Raugoties nākotnē, Stroja atzīmēja, ka būs jāstrādā pie saliedētas sabiedrības veidošanas.