Iestāžu 'futbola' dēļ Dobelē neizdodas glābt savainotu balto stārķi  (39)

Kā jārīkojas, ja atrasts ievainots putns, skaidro portāls "Delfi".

Kā stāstīja Juris, stārķim acīmredzot bijusi traumēta kāja, kas tam traucējis arī palidot, jo, labākajā gadījumā, tas var pārlidot, pārlēkt tikai viena līdz divu metru attālumā.

"Zaudējot cerības, ka stārķis atlabs, šodien mēģināju atrast dienestu, kurš varētu tam sniegt palīdzību, kamēr nenotika tas sliktākais," ceturtdien sacīja Juris.

Viņš sākumā zvanījis Latvijas ornitoloģijas biedrībai, kur saņēmis atbildi, ka šos jautājumus jārisina vietējām pašvaldībām.

Sazvanot Dobeles pašvaldības informācijas centru, saņēmis apstiprinājumu, jā – šo problēmu var atrisināt SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi". Sazvanot šo iestādi un informējot par situāciju ar ievainoto stārķi, saņemts solījums atsūtīt speciālistu ar transportu.

Apmēram pusotras stundas laikā pie mājas piebraucis SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi" darbinieks un sācis meklēt ievainotu kaķi, stāstīja Juris. Kad tika pateikts, ka runa ir par stārķi, nevis kaķi, tad Juris saņēmis zvanu, ka komunālie pakalpojumi var palīdzēt tikai, ja runa ir par kaķiem un suņiem.

"Palīdzēt stārķim nevarot, jo tos pat nav, kur turēt," atstāstīja Juris. Sekojis ieteikums vēsties Valsts meža dienestā.

Sazvanot Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecību, Juris saņēmis atbildi, ka viņi ar to nenodarbojas, ka šie jautājumi jārisina pašvaldībai.

"Rinķis noslēdzās. Kā rīkoties? Kā palīdzēt stārķim, kas ir bildē?", interesējās Juris.

Sarunā ar portālu "Delfi" Juris atklāja, ka sazinājies arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), kur viņam norādīja, ka ar šādiem jautājumiem jānodarbojas pašvaldībai un ja viņi atsakās to darīt, lai ziņo par to DAP.

Vēl ceturtdien putns bijis dzīvs, taču kā Juris novēroja piektdien no rīta, tas vairs ilgāk nav spējis izturēt. "Diemžēl šim stāstam ir skumjas beigas. Šodien no rīta ieraudzīju stārķi mirušu.

Paradoksālākais tas, ka, sazvanot "Dobeles komunālos pakalpojumus" un jautājot, ko man tagad darīt: pašam apglabāt vai zvanīt kādam dienestam, burtiski 10 minūšu laikā atbrauca un aizveda," informēja Juris.

SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi" portālam "Delfi" apstiprināja, ka lūgums palīdzēt stārķim ir saņemts, lai gan sākumā pa telefonu šķitis, ka palīdzība nepieciešama ievainotam kaķim.

"Pēc deleģēšanas līguma, "Dobeles komunālie pakalpojumi" vāc klaiņojošus kaķus un suņus, tā mums ir noslēgts līgums," sacīja iestādes pārstāve, kura pēc savainotā kaķa nosūtījusi dzīvnieku ķērāju.

Kad sapratuši, ka palīdzība nepieciešama stārķim, viņa sazinājusies ar Juri, lai viņš vēršas Valsts meža dienestā. Viņš teicis, ka pašvaldībā viņam teikuši zvanīt "Dobeles komunālajiem pakalpojumiem", bet, kad iestādes pārstāve pati zvanījusi pašvaldībai, tur "neviens neko nezina", jo ar viņiem nav sazinājušies.

Viņa apstiprināja, ka mirušo stārķi nogādās vietējā veterinārajā klīnikā utilizēšanai.

Uz jautājumu, kurš Dobeles pašvaldībā ir atbildīgs par palīdzību savvaļas dzīvniekiem, "Dobeles komunālajos pakalpojumos" norādīja, ka ir vides speciāliste novadā, bet viņa šobrīd esot atvaļinājumā.

Savukārt Dobeles novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Savicka portālam "Delfi" norādīja, ka Dobeles novada pašvaldības rīcībā nav informācijas par šādu gadījumu. "Šādi jautājumi ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē," piemetināja Savicka.

"Es nezinu, vai to putnu varēja glābt, vai nē. Bet sliktākais, ka man tā arī neizdevās noskaidrot, kuram dienestam tas būtu jādara Dobelē," viņš norādīja.

Kā portāls "Delfi" noskaidroja DAP, šādos gadījumos cilvēkiem pirmām kārtām jāvēršas pašvaldībā. DAP pārstāve Maija Rēna skaidroja: "Ja tiek novērots, ka savvaļas dzīvniekam ir grūtības pārvietoties, tas paātrināti vai palēnināti elpo, nereaģē un apkārtējās vides kairinājumiem, piemēram, nemēģina aizmukt, tuvojoties cilvēkam, dzīvniekam ir netipiska uzvedība, vai arī, ja tam ir acīmredzamas traumas, asiņojošas brūces u.c., tad dzīvniekam nekavējoties ir sniedzama palīdzība."

Pirmais solis šādos gadījumos ir sazināties ar vietējo pašvaldību, kam saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe, izveidojot dzīvnieku patversmes vai slēdzot līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par šo pakalpojumu sniegšanu, informēja Rēna.

Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas nemedījamo sugu dzīvnieku nogādāšana uz dzīvnieku patversmi, pie veterinārārsta vai uz reģistrētu zooloģisko dārzu ir starp izņēmuma gadījumiem, kuros dzīvnieka ieguvei nav nepieciešams saņemt nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauju, norādīja DAP.

Šādos gadījumos gan primāri jāizvērtē sava drošība, sniedzot palīdzību dzīvniekam, jo pat smagu savainojumu gadījumos dzīvnieki, aizstāvoties pret šķietamo apdraudējumu, var būt bīstami cilvēkam. Tāpat bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušais dzīvnieks var pārnēsāt arī cilvēkam bīstamus parazītus vai slimības. Rēna uzsvēra, ka iespējami jāizvairās dzīvnieku aiztikt ar rokām un par sagūstīšanas metodēm būtu jākonsultējas ar speciālistu, pie kura dzīvnieku plānots nogādāt. Ja, sagūstot dzīvnieku, tas cilvēku sakož, saskrāpē vai kādā citā veidā traumē, savainojuma vieta ir jādezinficē, kā arī jākonsultējas ar ārstu, jo dzīvnieks var pārnēsāt zoonozes jeb slimības, kuras ir bīstamas gan cilvēkam, gan dzīvniekam, piemēram, stinguma krampjus, trakumsērgu.

Rēna uzsvēra, ka nevajadzētu pašam uzņemties savvaļas dzīvnieka ārstēšanu, tomēr, ja ir noticis tā, ka savvaļas dzīvnieka aprūpi un ārstēšanu sanācis veikt pašu spēkiem, ir jāatceras, ka dzīvnieks pēc atlabšanas nekavējoties ir jānogādā atpakaļ savvaļā, jo Dzīvnieku aizsardzības likuma 27. pants aizliedz turēt nebrīvē savvaļas putnus, rāpuļus un zīdītājus, taču pirms tam būtu jākonsultējas ar speciālistu, lai dzīvnieka atgriešana savvaļā notiktu dzīvniekam nekaitīgā veidā.

"Jāsaprot arī tas, ka ievainotu vai slimu dzīvnieku ne vienmēr ir iespējams izārstēt, taču dzīvnieka eitanāzija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un dzīvnieka mocību un sāpju atvieglošana arī ir sava veida palīdzība, tad, kad savādākā veidā dzīvniekam vairs nav iespējams palīdzēt," norādīja Rēna.

Retos gadījumos mežā var atrast bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus medījamos dzīvniekus, kas ievainoti medībās vai sadursmēs ar autotransportu. Šādos gadījumos cilvēkam, pirmkārt, vajadzētu fiksēt precīzu dzīvnieka atrašanās vietu, piemēram, izmantojot viedtālruņa karšu lietotnes. Šo informāciju ir nepieciešams tālāk nodot vietējai pašvaldībai vai tiešā ceļā Valsts meža dienestam, kas lems par tālāko rīcību ar ievainoto dzīvnieku, informēja DAP.

Jebkurā gadījumā, kad rodas pamatotas bažas, ka dzīvnieks ir nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, personai ir jāziņo valsts vai pašvaldības iestādēm, piemēram, Valsts vai pašvaldības policijai, Valsts meža dienestam vai Dabas aizsardzības pārvaldei. Ja dzīvnieks ir nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka apzinātas vai neapzinātas darbības rezultātā, minētās iestādes sauks pie atbildības vainīgās personas. Šādās situācijās personai nav jāpārzina normatīvajos aktos noteiktais iestāžu kompetences sadalījums starp dažādām dzīvnieku sugām, jo valsts un pašvaldības iestādēm ir pienākums saņemto informāciju pārsūtīt pēc piekritības atbildīgajai iestādei, skaidroja pārvaldē.

Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Rīga Plaza" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!