Jau iepriekšējās vasaras olimpiskajās spēlēs pamatīgu ažiotāžu sacēla Jaunzēlandes svarcēlāja Lorela Habarda, kas startēja sieviešu kategorijā un bija pirmā transpersona olimpisko spēļu vēsturē. Klāt ir nākamie lielie sporta svētki, un arī pirms Parīzes spēlēm raisās debates par to, vai sportam jākļūst iekļaujošākam. Tāpēc podkāstā "Zinātne vai muļķības" aicinājām viesos endokrinoloģi Unu Gailišu un biologu Aivaru Cīruli, lai noskaidrotu – vai transpersonas sportā grauj godīgu konkurenci.
Lai vienlaikus neatņemtu transpersonām iespējas sportot elites līmenī un sacensties, bet arī nelaupītu sievietēm un vīriešiem iespēju uz godīgu konkurenci, tiek spriests par trešās kategorijas ieviešanu. Vai tā ir laba doma? Te ekspertiem domas dalās.
Gailiša uzskata, ka trešā kategorija drīzāk nav nepieciešama ar atrunu, ka ir ļoti strikti nosacījumi, kuriem jāizpildās. "Piemēram, testosterona terapija tiek lietota līdz zināmam testosterona līmenim, kuru nedrīkst pārsniegt. Taču tur jābūt konkrētiem pētījumiem."
Cīrulis drīzāk atbalstītu šādu soli. Viņš arī norāda, ka diskusija vienmēr nonāk pie transsievietēm, kas grib konkurēt sieviešu kategorijā, bet nekad otrādi, jo "transvīrieši nav tie, kas sportā atņem stipendijas vīriešiem. Tur viņiem pietrūkst spēju, viņi ir vājāki." Viņaprāt, trešās kategorijas ieviešana būtu solis ceļā uz godīgāku konkurenci.
Par to, vai sports kā tāds vispār var būt godīgs, ja kāds vienmēr būs ar bioloģiskām priekšrocībām – garākām kājām, lielākām plaukstām, platākiem pleciem un lielākām plaušām – klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības" platformās "Spotify", "Apple Podcasts" un citās, kā arī skaties raidījuma videoierakstu "YouTube".
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!