Pirms ceturtdaļgadsimta darba sludinājumos pieprasīta profesija bija "cilvēks, kas māk datorus". Ne gluži tādiem vārdiem, protams, bet darba tirgū arvien vairāk ienāca vajadzība pēc prasmes strādāt ar datoriem. Kaut reizēm paši uzņēmumi vēl īsti nesaprata, ko tieši tiem vajag, taču bija sajūta – vajag digitalizēties. Nu to pašu saka par mākslīgo intelektu (MI). Vieni biedē, ka tas atņems darbu un izzudīs vairums profesiju. Cilvēki kļūšot lieki. Citi mierina – spējām no skaitīkļiem tikt līdz kalkulatoram, bet no kalkulatora līdz datoram, un arī šoreiz notiks tieši tāpat. Pielāgosimies, jo MI nav tikai īslaicīgs trends. Tas ir uz palikšanu. Par MI ēru darba vidē šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē iztaujājam datorzinātnieku un organizāciju psiholoģi.
Kas ir apnicīgākie joki un uzskati par MI, ko ekspertiem nācies dzirdēt? Vai MI spēs aizstāt programmētājus? Cik droši tehnoloģijām būs uzticēt svarīgu lēmumu pieņemšanu, piemēram, tiesu praksē vai medicīnā diagnostikā? Un kam prasīt atbildību, ja MI pieņēmis kļūdainu lēmumu ar nepatīkamām sekām? Ko iesākt ar tiem darbiniekiem, kas atsakās iet līdzi laikam un nepieņem jaunos risinājumus uzņēmumā? Par to – šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē, kas klausāma "Spotify", "Apple Podcasts" un citās raidierakstu platformās, kā arī skatāma "YouTube".
--
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!