Šonedēļ Baltimorā, ASV, sabrukušais tilts jau dažu stundu laikā pēc nelaimes gadījuma nonācis sazvērestības teoriju krustugunīs - vēl pirms bija skaidrs, kas noticis, sociālos medijus dažu stundu laikā zibenīgi pārpludināja baumu un nepatiesas informācijas plūdi. Lai gan šie apgalvojumi viens pēc otra atspēkoti, dezinformācijas pētnieki norāda, ka šis ir teju ierasts modelis, kā tiek ģenerētas un izplatītas nepatiesas ziņas ar mērķi nevis skaidrot notikušo, bet atrast konkrētu "vainīgo", kas atbilstu specifisku uzskatu kopumam.
Kā ziņots, otrdien Baltimorā tilta balstā ietriecies kravas kuģis, izraisot tilta sabrukšanu. Likumsargi norāda - lai gan joprojām turpinās notikušā apstākļu izmeklēšana, šobrīd pilnīgi nekas neliecina, ka tas būtu saistīts ar terorismu vai izdarīts ar nolūku".
Taču populāri dezinformācijas kanāli populārākajās sociālo tīklu platformās kā "Facebook" vai "X" (agrāk - "Twitter") nekavējoties sāka izplatīt savas teorijas par avārijas cēloņiem. Virkne tiešsaistes sazvērestības aprindu centās Baltimoras tilta sabrukumu pasludināt par "melnā gulbja notikumu" ("black swan event") - šo frāzi sazvērestības teorētiķi izmanto, lai aprakstītu notikumus, kuru mērķis ir novērst sabiedrības uzmanību no citiem nelietīgiem "deep state" jeb slepenās varas elites plāniem.
Piemēram, nepilnas sešas stundas pēc notikušā Endrjū Teits, kuram vietnē "X" ir 9 miljoni sekotāju un kurš Rumānijā apsūdzēts cilvēku tirdzniecībā un izvarošanā, bez pierādījumiem apgalvoja, ka kuģim noticis "kiberuzbrukums". Šis ieraksts nepilnas nedēļas laikā skatīts teju 20 miljonus reižu. Pāris stundas vēlāk šo tēzi "pārķēris" arī sazvērestību teoriju ģenerētājs Alekss Džonss, kurš publicēja tilta sabrukšanas video un komentēja: "Man tas šķiet apzināti. Ir iespējams kiberuzbrukums. Trešais pasaules karš jau ir sācies." Šie maldinošie apgalvojumi vietnē "X" pavairots tūkstošiem reižu un sasnieguši vairākus miljonus "X" lietotāju. ASV medijs CNN gan atgādina, ka Džonss un viņa domubiedri jau gadiem cenšas pārliecināt savus sekotājus, ka pasaule ir uz sabrukšanas robežas, vienlaikus attīstot biznesu, kas piedāvā iegādāties dažādas izdzīvošanai nepieciešamus pārtikas produktus un piedevas.
Šim apgalvojumam sekojušas arī virkne citu izdomājumu, piemēram, daļa sociālo mediju lietotāju labprāt izplata un pavairo apgalvojumus, kas nelaimē vaino dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas politiku, jo tās ietvaros kuģa apkalpē esot piesaistīti mazāk kvalificēti darbinieki, kas izraisījuši negadījumu. Tādējādi Baltimoras tilta sabrukšana kļuvusi par ieroci arī Amerikas kultūras karos.
Citi apgalvo, ka kuģis piederējis Ķīnai, mēģinot sasaistīt negadījumu ar nedraudzīgas valsts ekonomiskajām interesēm. Patiesībā kuģis pieder Singapūras uzņēmumam "Grace Ocean Private Ltd.", bet to pārvalda uzņēmums "Synergy Marine Group", kas arī reģistrēts Singapūrā un sniedz ūdens transporta pakalpojumus. Jānorāda, ka Singapūra ir suverēna pilsētvalsts, nevis Ķīnas teritorija.
Baltimoras tilta sabrukšanas cēloņiem savu teoriju vietnē "X" piedāvā arī "antivakseru" komūna, kurā populāra ir teorija, ka kapteinis bijis vakcinēts pret "Covid-19" un zaudējis samaņu. Faktu pārbaudītāji uzsver - nav pierādījumu, ka kuģa pilots būtu zaudējis samaņu, gluži otrādi - pirms sadursmes apkalpe veikusi ārkārtas zvanu uz Mērilendas Transporta departamentu, brīdinot, ka ir zaudējusi kontroli pār kuģi.
Sazvērestības teoriju buķeti papildina arī apgalvojums, ka kuģa kapteinis bijis Ukrainas pilsonis, kurš kuģa vadītāja apliecību ieguvis tikai šā gada janvārī. Uzņēmumā "Synergy Marine Group" gan norāda, ka kuģa apkalpi nodrošinājuši 22 cilvēki, visi ir Indijas pilsoņi.
Faktu pārbaudītājiem nācies atspēkot arī virkni citu fantāziju saistībā ar tilta sabrukšanu, tajā skaitā idejas, ka pie avārijas vainojama Izraēla vai pat iesaistīta ASV bijušā prezidenta Baraka Obamas ģimene.
Kā secina CNN, tas, cik ātri un plaši izplatās sazvērestību teorijas par jaunākajām ziņām, ir kļuvis par jaunu normalitāti, proti, ikdienas "alternatīvās realitātes" radīšana šobrīd ir labi ieeļļota mašīna. Sociālajos tīklos ir plašs tiešsaistes "influenceru", viltus intelektuāļu un pašpasludināto "patiesības stāstītāju" kontingents, kas ik dienu ir gatavi paziņot, ka viss, kas tiek teikts ziņās, ir meli. Daļa no šīs dezinformācijas ir politiski vai ideoloģiski motivēta, daļa - finansiāli motivēta, bet daļai melu pamatā ir abu šo motivāciju kombinācija, piemēram, attīstot biznesu, kas piedāvā iegādāties dažādas izdzīvošanai nepieciešamas preces, kas noderēs, kad pienāks "pastardiena".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!