Francija ir iecienīts prokremliskās dezinformācijas mērķis – pārskatot Eiropas faktu pārbaudes projektu atskaites, redzams, ka melīga un naidīga informācija par šo valsti un tās līderiem pēdējās nedēļās tiek atklāta ar nerimstošu regularitāti.
Nesen ziņojām par franču pētnieku atklāto Kremļa propagandas tīklu “Portal Kombat”, kas savā darbībā vērsies pret dažādām valstīm, tostarp Franciju, Vāciju, Poliju, Spāniju, Lielbritāniju un ASV. Ar šī tīkla palīdzību izplatīts atbalsts Krievijas agresīvajam karam, kā arī uzbrukts Ukrainai un tās atbalstītājiem.
“Pret Franciju vērstā kampaņa pierāda, ka izslavētās krievu “tradicionālās vērtības” nav nekas vairāk par fasādi, kas slēpj neglītu mizogīniju, naida runu un brutālu minoritāšu diskrimināciju,” savā jaunākajā ikmēneša apskatā secina projekta “EU vs Disinfo” pētnieki.
Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) partneru faktu pārbaudes dažādās valstīs liecina, ka dezinformācija pret Franciju un tās prezidentu Emanuelu Makronu pieaugusi pēc viņa paziņojumiem (vispirms februāra beigās, tad martā) par iespēju nosūtīt karavīrus uz Ukrainu. Tāpat Francijas līdera izteikumi veicināja nepatiesu stāstu izplatīšanos par Eiropas valstu iesaisti karā un drīzu konflikta eskalāciju.
Tā Francijā klejoja viltots it kā Aizsardzības ministrijas paziņojums, ko atspēkoja aģentūra AFP, ar aicinājumu 200 tūkstošiem cilvēku pieteikties militārajam dienestam Ukrainā. Polijā izplatījās viltus ziņa, ka Varšava grasās karot ar Krieviju un gatava nosūtīt karavīrus uz Ukrainu. Igaunijā maldināja, ka Francijas armija jau ir ceļā uz Ukrainu, savukārt Spānijā un Portugālē izplatījās nepamatotas runas, ka Portugāle jau iesauc rezervistus, lai tos sūtītu uz Ukrainu, bet tiem, kas izvairoties no mobilizācijas, draudot 500 eiro liels sods.
Konkrēti par Makronu dzima ātri vien atspēkots stāsts, ka Makrons esot bēdzis no lauksaimnieku protesta dalībniekiem, – dezinformatori to pamatoja ar kādu jau 2023. gadā uzņemtu fotogrāfiju, apgalvojot, ka tā fotografēta 2024. gadā protesta akcijas laikā.
Tāpat atkārtoti izplatījās jau iepriekš fiksēts izdomāts stāsts par to, ka Makrona kundzes Brižitas tēls esot izdomāts – patiesībā Brižita esot vīrietis, vārdā Žans Mišels Troņē. Par to vairāk var lasīt šeit.
“EU vs Disinfo” pētnieki šajā kontekstā piemin, ka mizogīnie uzbrukumi Makronai notiek laikā, kad pašā Krievijā sievietes loma degradēta līdz bērnu dzemdēšanas rīkam. Pētnieki ironizē, ka Kremļa propagandisti saskata “unikālus draudus” spēcīgās, neatkarīgās sievietēs. Projekts izceļ, ka ar īpašu mizogīniju un naidu pret minoritātēm uzstājies Krievijas propagandas kanāls “Tsargrad”, kurš “transpersonas” Brižitas stāsta ietvaros skaidrojis, ka tādas personas jāsauc par “perversām”, nevis “trans”.
Martā Francija tika iepīta vienā no jau zināmajiem Kremļa dezinformācijas naratīviem, kas apšauba Ukrainas valstiskumu, – šoreiz arī Francija esot iesaistījusies Polijas un Vācijas plānos sadalīt Ukrainu, vēstīja kanāla RT arābu valodas portāls.
Neiztikt arī bez pilnīgas Kremļa klasikas – šoreiz Parīzes olimpisko spēļu kontekstā. Pēc Parīzes mēres Annas Idalgo iebildumiem par agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību šīs vasaras pasākumā Krievijas TV kanālā tika skaidrots, ka krievi nav laipni gaidīti spēlēs, jo Eiropas Savienība (ES) ir “nacisti, rusofobi un antisemīti”, liecina “EU vs Disinfo” arhīvs.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis portālam “Delfi” skaidro, ka prokremliskā dezinformācija pret Franciju tiek vērsta vismaz četru iemeslu dēļ.
“Pirmkārt, tā ir viena no lielākajām rietumvalstīm, līdz ar to arī tas ir viens no galvenajiem mērķiem Krievijas centienos nomelnot un diskreditēt rietumvalstis un graut to starptautisko tēlu. Otrkārt, Francijas ārpolitika un it īpaši prezidenta Makrona retorika pēdējo mēnešu laikā ir kļuvusi skaļāka un agresīvāka, piemēram, runājot par potenciālu karavīru došanos uz Ukrainu. Likumsakarīgi prokremliskās vietnes atbild ar pastiprinātiem uzbrukumiem to virzienā, kuri ir visizlēmīgākie pret Krieviju,” uzsver pētnieks.
Trešais iemels ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu tuvošanās, kur Krievijas nolūks ir mazināt uzticību nacionālajām valstīm un ES, bet ideālā variantā – panākt sev izdevīgāku kandidātu ievēlēšanu. Šie censoņi tad parlamenta līmenī varētu iestāties par “pragmatiskām attiecībām ar Krieviju”.
Ceturtais iemesls ir jau pieminētās vasaras olimpiskās spēles, kas valstīm ir prestiža jautājums. Tāpēc nevar izslēgt Krievijas centienus traucēt olimpisko spēļu norisi, piemēram, ar kiberuzbrukumu palīdzību, lai tādā veidā apkaunotu Franciju, pieļauj Balodis.
“Pati par sevi tā nav jauna tendence, taču, domājams, gan prezidenta Makrona izteikumi, gan šī gada gaidāmie starptautiskie notikumi piešķir papildu nozīmību Kremļa centieniem šos procesus ietekmēt sev izdevīgos veidos,” rezumē politologs.
Savukārt “EU vs Disinfo” pētnieki secina, ka Krievijas dezinformācijas kampaņa pret Franciju ir uzskatāms piemērs tam, kā Maskava izmanto informācijas manipulēšanas tehniku valsts politiskās dienaskārtības interesēs.
Ar dezinformāciju Kremlis mēģina ietekmēt gan sabiedrības vienotību Francijā un tautas uzticību valdībai, gan Francijas ārvalstu intereses, piemēram, sadarbību ar Ukrainu. Papildu mērķis ir graut Parīzes lomu franciski runājošajās Āfrikas daļās, secina pētnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
