Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents pirms pagājušajā nedēļā notikušajām vēlēšanām aktīvi iesaistījās potenciālā nacionālā stadiona jautājumā. Publisko diskusiju laikā LFF prezidents gan Rīgas iedzīvotājiem, gan Rīgas Domes deputātiem apgalvoja, ka nacionālais stadions ir jau iekļauts Latvijas sporta stratēģijas plānā, tomēr plānā šādu punktu pagaidām vēl nevar atrast.
2023. gada 6. decembrī Latvijas Nacionālā sporta padome lēma, ka stadions būtu jāiekļauj sporta politikas pamatnostādnēs, tomēr piecu mēnešu laikā tas nav vēl izdarīts un vēl kādu laiku nebūs.
"Būtiski lēmumi šīs valdības pirmajā Latvijas Nacionālās sporta padomes (LNSP) sēdē. Padome izskatīja Nacionālā futbola stadiona projektu, un iekļāva to sporta politikas plānā, atzīstot par valstiski nozīmīgu. Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots izstrādāt stadiona projekta turpmākas virzības plānu," pēc LNSP sociālajos tīklos ierakstīja Latvijas premjere Evika Siliņa.
Aprīļa beigās par LFF prezidentu atkārtoti ievēlēja Vadimu Ļašenko, kurš pēdējo divu mēnešu laikā ar aktīvu darbību panāca stadiona projekta virzību, jo LFF uz pieciem gadiem lietošanā no Rīgas Domes saņēma vairāk nekā 10 hektārus zemes Lucavsalā. Gan Rīgas Domes deputātiem, gan rīdziniekim dažādās sapulcēs Ļašenko kā vienu no stadiona nepieciešamības argumentiem minēja, ka Nacionālais stadions iekļauts sporta politikas plānā.
2024. gada 10. aprīlī LFF mājaslapā ievietotajā publikācijā Ļašenko saka, ka "Latvijas Nacionālās sporta padomes sēde Nacionālā futbola stadiona projekts iekļauts sporta politikas plānā, un tas ir atzīts par valstiski nozīmīgu projektu".
"Esam gandarīti, ka nacionālais stadions ir iekļauts valsts attīstības stratēģijā. Šis mūsu futbola sabiedrībai un visai valstij ilgi sasāpējušais jautājums jāatrisina iespējami drīz, un, esmu pārliecināts, esam uz pareizā ceļa," LFF 2023. gada pārskatā iekļautajā valdes ziņojumā citēts LFF prezidents Vadims Ļašenko.
"Sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas sporta politiku turpmākajiem sešiem gadiem. Pamatnostādnes izstrādātas, lai, veicot nepieciešamās reformas, turpinātu iepriekšējos gados īstenoto sporta politiku, nodrošinātu sporta nozarē iepriekšējos gados veikto ieguldījumu pēctecību, kā arī aktualizētu jaunus izaicinājumus. Pamatnostādnes nosaka sporta politikas misiju, vīziju, vadmotīvu, mērķi, rīcības virzienus un uzdevumus, lai nodrošinātu NAP2027 noteikto mērķu sasniegšanu," teikts 2022. gada 31 maijā pieņemtajā Ministru kabineta rīkojumā, kas ir sporta politikas šī brīža noteicošais dokuments.
Tomēr sporta politikas plānā iekļautajā rīcības virzienā "Sporta infrastruktūras attīstība" nav nekas atrodams par nacionālo futbola stadionu.
"Šobrīd Sporta politikas pamatnostādņu 2022. - 2027.gadam izpildes rīcības plāna projekts 2024. - 2027.gadam ir ievietots saskaņošanas procesa ar iesaistītajām institūcijām. Tālāk tad skatīsimies ierosinājumus no iesaistītajām institūcijām," skaidro IZM Sporta departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts. "Šobrīd dokumentam jāiziet cauri visām saskaņošanām ministrijā, tad tas jāsaskaņo ar visām atbildīgajām institūcijām un ministrijām TAP portālā [Valsts informācijas sistēmā]."
LTV raidījumā "Rīta panorāma" 15. aprīlī Ļašenko sacīja, ka projektam ir valstisks atbalsts un tuvākajā laikā paredzētas tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai turpinātu strādāt pie stadiona projekta. Tomēr šobrīd neviena jauna LFF un IZM tikšanās stadiona jautājumā nav notikusi, apliecināja Zīvarts. Portālam "Delfi" zināms, ka kopš LNSP 6. decembra sēdes bijusi tikai viena tikšanās starp IZM un LFF, bet tikšanās iniciators bija iepriekšējais Sporta departamenta vadītājs Vladimirs Šteinbergs. Šobrīd nav zināms, kad varētu notikt jauna IZM un LFF tikšanās, kuras laikā būtu jāsāk detalizētāk strādāt pie Nacionālā futbola stadiona plāna un tā realizēšanas.
Vairāk par valstisko un politisko atbalstu stadionam var izlasīt 18. marta publikācijā ŠEIT. Situācija divu mēnešu laikā nav mainījusies.
Daļēji pie nevirzīšanās vainīga ir arī IZM, jo pēdējā gada laikā Sporta departamentā regulāri notikušas izmaiņas un šobrīd tai nav pilnvērtīga vadītāja. Janvāra beigās Sporta departamenta vadītāja amatu atstāja Vladimirs Šteinbergs, bet par pienākumu izpildītāju iecēla Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktoru Zīvartu. Šobrīd ir izsludināts konkurss uz Sporta departamenta vadītāja amatu, bet nav zināms, kad darbu varētu sākt jaunais vadītājs.
Ļašenko un LFF teiktais par stadiona iekļaušanu sporta politikas pamatnostādnēs varētu realizēties vasarā, ja ne vēlāk, prognozē Zīvarts. Šobrīd TAP portālā apspriešana vēl nav publiski pieejama. "Bet tā ir deklaratīva norma. Idejas virzīšana. Tas neko nerisina globāli. Šobrīd jau nav skaidrības, galvenokārt par finansējumu. Saredzu sarežģītu ceļu," piebilst Zīvarts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!