Pret demokrātiju vērsta ideoloģija informācijas telpā ir klātesoša visu laiku, taču vēlēšanu tuvums dezinformatoriem ir izdevīgs brīdis pateikt, ka "vēlēšanas nekam neder", raidījumā "Komandcentrs" skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Politologs arī uzsver, ka ir būtiska atšķirība, vai tiek melots par faktiem un izdomāti cipari, vai tiek apšaubīti “spēles noteikumi” jeb demokrātija un tās funkcionēšana kopumā.
“Likt vienā katlā to, kas tiek melots par vakcīnām un to, kas tiek melots par demokrātijas svarīgumu, tā īsti nevar. Tas otrais tomēr būs fundamentāli svarīgāks jautājums,” viņš stāsta. Bukovskis papildina, ka visiem demokrātiskā sabiedrībā būtu jāatceras, ka bez demokrātijas mūsu viedoklis var izrādīties tas, ko aizliedz.
Dezinformatori cenšas radīt iespaidu, ka mēs neesam brīvi, ka viss ir meli, bet viss pastāvošais darbojas pret cilvēku interesēm. “Un gaidiet tikai mesiju, vai tas būs Putins vai kāds cits, kas tūlīt atrisinās visas jūsu dzīves problēmas,” maldinātāju loģiku skaidro politologs.
Tomēr Krievijas, kuras līderis Putins Ukrainā jau parādījis savu īsteno seju, atnākšana nekādu labumu nedotu un mūsu pašu interesēs ir saglabāt demokrātisku sistēmu, atzīmē Bukovskis.
Tāpat pētnieks aicina padomāt, vai tiešām funkcionējoša demokrātija, kurā bez bailēm par sodu var pateikt, ja nepatīk kāda partija vai politiķis, kur ir kārtība, sociālie pabalsti un policija, ir “tie sliktie apstākļi”, kas jāmaina. Viņš secina, ka cilvēkiem uz ausīm “tiek karināti makaroni”, ka “atnāks Putins un dzīve būs daudz labāka”, taču tā nav taisnība.
Vairāk par dezinformāciju gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā skatieties video.
Pilnu raidījuma "Komandcentrs" epizodi par to, kas gaidāms no Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kā tas ietekmē Latviju, var skatīties šeit.
Visus rakstus par dezinformāciju var lasīt sadaļā "Atmaskots".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
