Internetā un publiskos izteikumos izplatās informācija, kas mērķtiecīgi kultivē apgalvojumu, ka NATO, paplašinot savu militāro klātbūtni Baltijas jūrā, cenšas provocēt Krieviju. Šī Kremļa ģenerētā informācija mēģina attēlot NATO kā agresīvu spēku, kas izmanto "draudus no austrumiem", lai izplestos militāri, secina eksperti un dezinformācijas pētnieki no "EU vs Disinfo".
Dezinformācijas mērķis ir stiprināt domu, ka šīs NATO darbības ir vērstas tikai uz to, lai provocētu Krieviju. Pētnieki gan atzīmē, ka NATO darbības ir aizsargājošas un alianse tikai reaģē uz reāliem draudiem reģionā.
Apvienoto ekspedīcijas spēki, ko vada Lielbritānija un kuros piedalās Dānija, Somija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Zviedrija un Norvēģija, ir nosūtījuši aptuveni divdesmit kara kuģus patrulēšanai Baltijas jūrā. Šīs darbības ir atbilde uz pastiprinātajiem draudiem kritiskajai zemūdens infrastruktūrai, kas kļuvusi aktuāla pēc "Nord Stream II" gāzesvada spridzināšanas, vai arī Ķīnas kuģa ar enkuru sabojātās zemūdens infrastruktūras.
"Kuģu izvietošana Baltijas jūrā un Ziemeļatlantijā ir mūsu drošības situācijas uzlabošanas un svarīgas zemūdens infrastruktūras aizsardzības pasākums. Tas ir mūsu signāls Krievijai, nevis provokācija vai drauds," sacījis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.
Tiek uzsvērts, ka NATO kā aizsardzības politiskā un militārā alianse galvenokārt vērsta uz miera uzturēšanu un dalībvalstu brīvības, suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzību. Baltijas jūras reģiona valstīm, ieskaitot Somiju, Zviedriju un Baltijas valstis, Krievija jau ilgus gadus draud gan militāri, gan citādi.
Krievijas agresija Gruzijā 2008. gadā, nelikumīgā Krimas aneksija un separātistu sacelšanās atbalstīšana Ukrainā 2014. gadā, kā arī spēku izvietošana Moldovas austrumos kopš 1990. gada ir tieši agresijas piemēri, kas parāda reālus draudus šīm valstīm. Nemaz nerunājot par Krievijas sākto asiņaino karu Ukrainā.
"EU vs Disinfo" pētnieki atgādina, ka šādi un tiem līdzīgi maldinoši apgalvojumi šobrīd tiek izplatīti ar mērķi radīt iespaidu, ka NATO ir agresors, kas apdraud Krieviju, un tādējādi mēģinot diskreditēt un vājināt alianses tēlu starptautiskajā arēnā.
"Delfi" jau ziņojis, ka Krievijas dezinformācijas kampaņas bieži tiek īstenotas vairākās sociālo tīklu platformās, tostarp Facebook, Twitter un X.
Facebook ir novēroti gadījumi, kad dezinformācija tiek izplatīta caur viltus ziņu lapām, kas publicē maldinošus rakstus. Šīs lapas bieži vien izmanto emocionāli uzlādētus virsrakstus un apgalvojumus. Tikmēr X platformā bieži redzami manipulēti citāti un izgriezti video klipi, kas sagrozīti tā, lai radītu iespaidu par alianses vājumu vai nesaskaņām tās politikā. Savukārt platformā "YouTube" krievu propagandas kanāli bieži publicē "analītiskus" video, kuros izkropļoti fakti un izplatīta dezinformācija par attiecībām ar Krieviju. Šie video bieži vien satur pārspīlētus apgalvojumus un nepamatotas teorijas, kas vērstas uz skatītāju uzskatu ietekmēšanu.
*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!