Aizvadītajās nedēļās sociālajos tīklos, dažādu organizāciju vietnēs un aktīvistu blogos atkal aktualizēta diskusija par mRNS Covid-19 vakcīnu it kā saikni ar pastiprinātu vēža risku. Kā iepriekš, tā aizvien šādiem apgalvojumiem nav drošticamu pierādījumu. Atkal un atkal, pēc simtiem recenzētu un kvalitatīvu pētījumu un miljoniem Covid-19 vakcīnu devu, kur nopietnas blaknes pacientiem konstatētas vien retos gadījumos, jāsecina – tās ir tik drošas un efektīvi pilda galveno uzdevumu, proti, būtiski samazina risku ar Covid-19 saslimt smagā formā vai no šīs slimības nomirt.
Nesenie paziņojumi savas saknes rod pārskatā par kāda ķīmiska savienojuma – N1 metilpseidouridīna – iespējamo lomu ļaundabīgu audzēju attīstībā. Šis pārskats publiskots žurnālā "International Journal of Biological Macromolecules" un devis iedvesmu šādiem ierakstiem: "Jaunākās ziņas! Pārskatā secināts, ka Covid-19 mRNS vakcīnas var veicināt vēža attīstību!" Konkrētā ieraksta autori ir organizācija "America’s Frontline Doctors", kurai par spīti nosaukumam drīzāk ir vairāk saistības ar politiku un mazāk ar veselības aprūpi. Tās biedri pandēmijas laikā regulāri izplatīja nepārbaudītu informāciju vai mērķtiecīgu dezinformāciju par vakcīnu efektivitāti. Organizācija saistīta ar ASV galēji labējiem politiskajiem spēkiem, un tās dibinātājs arī notiesāts par dalību ASV Kapitolijā sarīkotajā grautiņā 2021. gada 6. janvārī pēc tam, kad Donalds Tramps uzkurināja savus atbalstītājus ar saukļiem par nozagtām vēlēšanām.
Taču vēstnesi nelinčosim, bet ķersimies pie argumentu būtības. Ko apgalvo pārskats, uz kuru atsaucas "America’s Frontline Doctors" un citi līdzīgi noskaņoti aktīvisti? Pārskatā, kas ir apkopojums par iepriekš veiktiem pētījumiem, bet kura autori paši datus nevāca un eksperimentus neveica, norādīts – ar N1 metilpseidourīnu modificētas mRNS vakcīnas varētu veicināt vēža attīstību. Kas tad ir šis ķīmiskais savienojums ar sarežģīto nosaukumu?
ASV bāzētā faktu pārbaudes vietne "FactCheck.org" skaidro, ka izpratni veicinās neliels atskats mRNS vakcīnu izstādes vēsturē. Par spīti daudzu maldīgajam priekšstatam, mRNS vakcīnas nav nekāds jaunums, kas pēkšņi parādījās tikai Covid-19 pandēmijas laikā. Šī pandēmija beidzot ļāva nodemonstrēt mRNS tehnoloģijas spējas, taču pie šādu vakcīnu izstrādes zinātnieki darbojās jau vairākas desmitgades.
Vispirms īss un ļoti vienkāršots skaidrojums par to, kā šīs vakcīnas darbojas. Mūsu organisma pamatvienība ir šūna, un to var salīdzināt ar datoru. Gluži kā informācija datorā tiek glabāta cietajā diskā, mūsu šūnu cietais disks ir DNS – tas glabā informāciju par visiem cilvēka organisma darbības procesiem. Informācija no DNS tiek pārrakstīta mRNS formātā, lai ražotu konkrētus proteīnus. Tātad – mRNS ir gluži kā programmatūras instalācijas fails, kas, izmantojot DNS glabāto informāciju, ļauj mūsu šūnās "uzinstalēt" konkrētu programmatūru, šajā gadījumā proteīnus, kas veic konkrētas funkcijas un pamudina imūnsistēmu reaģēt uz konkrētiem patogēniem. Izvērstāk par to, kā darbojas mRNS vakcīnas, vari uzzināt šajā video:
Šo mRNS vakcīnu agrīnās izstrādes posmā viena no būtiskākajām problēmām bija – svešais mRNS "instrukcijas fails" netika garām mūsu imūnsistēmai. Normālos apstākļos, šūnai saskaroties ar svešu RNS, tiek aktivizēta spēcīga imūnatbilde. Tādējādi mRNS vakcīnas instrukcijas nesasniedza savu mērķi. Laika gaitā pētnieki novēroja, ka noteikti ķīmiski savienojumi, kas atrodami dabiskās RNS molekulās, piemēram, pseidouridīns, ļauj ar šādu savienojumu modificētai mRNS molekulai paslīdēt garām imūnsistēmas modrajai acij, iekļūt šūnā un nogādāt instrukcijas vēlamo proteīnu ražošanai. Laika gaitā pētnieki atklāja, ka īpaši efektīvi šo lomu pilda N1 metilpseidouridīns.
Minētajā pārskatā autori atsaucas uz vairākiem eksperimentiem, kur pētītas mRNS vakcīnas ar šādu modifikāciju. Autoru interpretācija par šiem pētījumiem bija – ar N1 pseidouridīnu modificētas vakcīnas gan nomāc imūnsistēmu, gan veicina vēža attīstību. Šāda interpretācija ir aplama un vai nu apzināti vai neapzināti maldinoša.
"FactCheck.org" sazinājās ar vairāku pārskatā iekļauto pētījumu autoriem, kas visi kā viens norādīja – pārskata autori ir greizi interpretējuši un pasnieguši viņu darbos secināto. Turklāt šajā pārskatā iekļautas arī atsauces uz avotiem un autoriem, kas iepriekš jau vairākkārt izpelnījušies atpazīstamību kā maldinošas informācijas izplatītāji.
Piemēram, viens no pētījumiem, ko interpretēja pārskata autori, aplūkoja dažādi modificētu mRNS vakcīnu efektivitāti peļu melanomas modeļos. Pārskata autori secināja, ka mRNS vakcīnas ar 100% N1 metilpseidouridīna modifikāciju "stimulēja vēža attīstību un metastāzes, turpretī nemodificētas vakcīnas sniedza pretējus rezultātus". Taču tas gluži nav tas, kas pētījumā tika secināts.
"Mūsu rezultāti nedz uzrādīja, nedz vedināja domāt vai norādīja to, ka modificētas mRNS vakcīnas veicinātu audzēju veidošanos un metastāzes," vietnei "FactCheck.org" skaidro mikrobiologs un viens no pētījuma autoriem Tanapats Palaga. Tas, ko pētījums parādīja – gan modificētas, gan nemodificētas mRNS vakcīnas ierosināja imūno atbildi pret ļaundabīgajām šūnām. Taču tikai nemodificētā vakcīna samazināja audzēju veidošanos un metastāzes. Tas automātiski nenozīmē, ka modificētā vakcīna darīja pretējo un veicināja audzēju veidošanos, kā to pasniedza pārskata autori.
Pensuilvānijas Universitātes emeritētais profesors medicīnā Džeimss Hoksijs skaidro, ka Palagas un kolēģu darba nianses ir svarīgas citiem zinātniekiem, kas pēta mRNS vakcīnu potenciālo pielietojumu cīņā pret vēzi, kur šai tehnoloģijai saskata lielu potenciālu. "Taču tas nepavisam nav pamats apgalvot, ka vakcīna pret Covid-19 izraisa vēzi," uzsver profesors. Arī pētījuma autors Palaga spriež, ka šī pārskata autori apzināti vai neapzināti maldina, greizi interpretējot rezultātus un "ogojot datos" – izvēloties pārskatā iekļaut tikai to informāciju, kas apstiprina noteiktu naratīvu.
Līdz šim nav neviena drošticama, kvalitatīvi izstrādāta un recenzētā zinātniskajā izdevumā publicēta pētījuma, kas saistītu N1 metilpseidouridīnu ar paaugstinātu ļaundabīgu audzēju risku pelēs vai citos laboratorijas dzīvniekos. Nav arī pierādījumu, ka šādas vakcīnas grautu vai pavisam nomāktu imūnsistēmu.
*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
