"ASV un Ukraina kopā cīnījās pret Hitleru un Staļinu," – vai tā teica Baltajā namā?

Šādu pagājušās gadsimta četrdesmito gadu kara skaidrojumu Žana-Pjēra it kā sniegusi brīfingā kas bija veltīts "Otrā pasaules kara beigu" 79. gadadienai. Sociālajos tīklos izplatītajā video žurnālists Baltā nama pārstāvei jautā, kāpēc Vašingtona "nenosoda nacisma izpausmes Ukrainā" un "turpina maksāt" Kijivai.

Žana-Pjēra ierakstā uz to atbild: "Pirms 79 gadiem ASV un mūsu ukraiņu sabiedrotie kopā cīnījās pret Hitlera un Staļina totalitārajiem režīmiem. Lai gan Berlīne tagad ir mūsu sabiedrotā, draudi no austrumiem saglabājas. Tāpēc mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu ar visiem mums pieejamiem līdzekļiem."

Videoieraksts izplatīts divās versijās: pilnā (28 sekundes) un saīsinātā (17 sekundes), kurā palikusi tikai Žanas-Pjēras atbilde. Abām versijām ir subtitri krievu valodā.

Videoklips izraisīja Krievijas mediju un amatpersonu sašutumu. Piemēram, laikraksts "Moskovskij komsomoļec" publicēja rakstu ar apakšvirsrakstu "Baltais nams: Otro pasaules karu uzvarēja ASV un Ukraina, kuras cīnījās pret Staļinu". Komentāru izteica arī Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova. "Šie, piedod, dievs, cilvēki rada draudus, pirmkārt, ASV pilsoņiem ar savu izkropļoto apziņu un vēlmi iznīcināt citu apziņu. Baidena monstrs aizskāra miljoniem Otrā pasaules kara upuru piemiņu," Zaharovu citē laikraksts "Rossijskaja gazeta".

Pārbaudot faktus, jānorāda, ka 2024. gada maijā Baltajā namā nemaz netika rīkota īpaša Otrā pasaules kara beigu gadadienai veltīta preses konference (arī tāpēc, ka karš beidzās ar Japānas kapitulāciju 1945. gada 2. septembrī). Šāds teksts neparādās arī Žanas-Pjēras un viņas kolēģu preses konferenču stenogrammās – tās visas ir atrodamas Baltā nama oficiālajā tīmekļa vietnē, bet videoieraksti – platformā C-SPAN un vietnē "YouTube".

Spriežot pēc Žanas-Pjēras un žurnālistu apģērba, video ņemts no 7. maijā notikušās preses konferences. Izpētot šī pasākuma stenogrammu un video, pasākumā ne reizi nav izskanējis nekas ne par Otro pasaules karu, ne Hitleru un Staļinu. Tāpat nav nekādas norādes par konkrētu konferences tēmu vai veltījumu kādiem piemiņas datumiem.

Turklāt analizējamais fragments nav vesels video, bet gan divu fragmentu montāža. Pirmajā daļā ir žurnālista Endrjū Feinberga jautājumu. Viņš vaicā, ko ASV iestādes dara un plāno darīt saistībā ar humāno krīzi Gazas joslā. Otrā klipa daļa sākas piecas ar pusi minūtes vēlāk, tajā cits žurnālists lūdz Žanu-Pjēru komentēt Rumānijas prezidenta Klausa Johanisa (viņš tajā dienā bija ieradies vizītē Vašingtonā) vēlmi vadīt NATO.

Uz to Baltā nama preses pārstāve oriģinālajā video atbild: "Prezidents [Baidens] ar nepacietību gaidīja iespēju uzņemt prezidentu Johanisu, lai atzīmētu 20. gadadienu kopš Rumānija kļuva par [mūsu] spēcīgu un nelokāmu NATO sabiedroto, un ar nepacietību gaidīja iespēju atzīmēt Johanisa līderību NATO un Rumānijas lielo ieguldījumu NATO drošībā, jo īpaši Melnās jūras reģionā, un, protams, tās lielo atbalstu Ukrainai pret Krievijas agresiju."

Attiecīgi kļūst skaidrs, ka tīmeklī izplatītais video ir viltojums, kas sastāv no diviem īstas preses konferences ieraksta fragmentiem, kas pārklāti ar mākslīgā intelekta radītu audioierakstu. Lai panāktu lielāku ticamību, viltojuma veidotāji ar neironu tīklu palīdzību ir mainījuši Feinberga un Žanas-Pjēras lūpu kustības (šādas manipulācijas ir salīdzinoši viegli veikt ar publiski pieejamu pakalpojumu, piemēram, "Gooey.ai" vai "Sync.ai"). Šo secinājumu apstiprina arī eksperti, piemēram, digitālā satura pētnieks Hani Farids no Kalifornijas Universitātes Bērklijā.

Salīdzinot oriģinālo un rediģēto video, ir pamanāms, ka žurnālista un preses sekretāres žesti un sejas mīmika kopumā sakrīt, taču lūpas kustas atšķirīgi.

Arī Baltā nama preses sekretāra vietnieks Endrjū Beitss ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka starp Žanu-Pjēru un Feinbergu nav bijis šāda dialoga par Ukrainu, Otro pasaules karu, Hitleru un Staļinu. Arī klipā iemūžinātais žurnālists video nosauca par "pilnīgu viltojumu".

Projekts "Provereno" noskaidroja, ka šī dziļviltojuma agrākais publicēšanas brīdis krievvalodīgajā interneta segmentā ir 8. maijs plkst. 15.50 pēc Latvijas laika prokremliskajā "Telegram" kanāla "Šeih Tamir".

*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".