"[Nīderlandē] no 16 gadu vecuma bērns var aiziet, pateikt, ka viņam ir depresija, un mediķi vienkārši viņam veic eitanāziju!" šonedēļ vienā no saviem sociālo tīklu video apgalvo "Latvija pirmajā vietā" Saeimas deputāta palīgs Māris Ruks, kurš no šīs partijas kandidē arī uz eiroparlamentārieša satusu. Portāls "Delfi" noskaidroja - Nīderlandes likumi tiešām pieļauj iespēju labprātīgi aiziet no dzīves, sākot jau no 12 gadu vecuma, taču tā ir stingri regulēta, uzraudzīta procedūra, kas pieejama vienīgi cilvēkiem, kuri cieš nepanesamas mokas un kuriem nav nekādu cerību uz uzlabojumiem. Gadījumi, kad šādā veidā no dzīves aiziet jauni cilvēki, ir ārkārtīgi reti, un teju unikāli, kad runa ir par bērniem.
Ruks klāsta, ka nesen iepazinies ar vēsti, ka Nīderlandē eitanāziju veikusi kāda 29 gadu veca sieviete "mentālu problēmu - depresijas dēļ". "Ko tad valsts nepalīdzēja, lai viņa varētu šo depresiju pārvarēt, lai 30 gadu vecumā viņa to būtu samazinājusi? Vieglāk ir eitanazēt," komentē Ruks.
Nīderandietes Zojas ter Bēkas stāstu pārpublicēja ļoti daudzi mediji visā pasaulē. Rūpīgākiem lasītājiem nav palicis nepamanīts skaidrojums, ka jaunā sieviete ar depresiju, autismu un personības traucējumiem cīnījusies visu dzīvi un mēģinājusi neskaitāmas iespējas ārstēties, līdz zaudējusi cerības uz normālu dzīvi. Lai gan šis gadījums izraisījis pretrunīgus komentārus, arī ārsti Nīderlandē atzinuši, ka jaunajai sievietei vairs palīdzēt nevar un viņai nekad vairs nekļūs labāk.
No kāda vecuma Nīderlandē iespējams lūgt eitanāziju?
Ruka uzmanības lokā eitanāzija nonākusi pēc LPV rīkotā semināra, kurā par to runājusi ginekoloģe Aiga Rotberga, aktīva "Asociācija ģimene" atbalstītāja. Politiķa publicētajā fragmentā no šī semināra redzams, ka ārste pauž satraukumu par eitanāzijas popularitātes pieaugumu un to, ka tā kļūst pieejama cilvēkiem ar plašāku problēmu loku. "Tagad Nīderlandē eitanāzija ir iespējama no 12 gadu vecuma. 12 gadu vecumā ir vajadzīga vecāku piekrišana, bet no 14 gadiem vecāks tiek informēts, bet tiek ņemtas vērā bērna intereses. No 16 gadiem bērns pats, pat bez vecāku informēšanas var izvēlēties veikt eitanāziju. Te mēs vairs nerunājam par smagiem onkoloģiskiem pacientiem, bet arī par diagnozi "depresija"," seminārā klāsta Rotberga.
12 gadu vecuma slieksnis, ko piemin Rotberga, tiešām atbilst Nīderlandes likumiem, bet viņas paustais par vecāku iesaisti procesā nav precīzs. Vecāku piekrišana eitanāzijai ir obligāta līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai, un arī 16 un 17 gadu vecumā bērniem jāiesaista vecāki lēmuma pieņemšanas procesā, kaut arī viņu piekrišana nav nepieciešama. No 18 gadu vecuma jauniešiem ir tiesības pieprasīt eitanāziju bez vecāku līdzdalības.[1]
Kā notiek lēmuma pieņemšana par eitanāziju?
Lai gan no LPV izteikumiem varētu rasties iespaids, ka "izvēlēties eitanāziju" Nīderlandē ir tikpat vienkārši kā izvēlēties pienu veikalā, realitātē tas ir stingri regulēts un uzraudzīts process. Saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem jebkura darbība, kuras mērķis ir izbeigt dzīvību, ir noziedzīgs nodarījums, un vienīgais atbrīvojums no kriminālatbildības ir tas, ja pacients piedzīvo nepanesamas ciešanas bez izredzēm uz uzlabojumiem. Pacientam nav absolūtu tiesību eitanāziju pieprasīt, un ārstam nav pienākuma to veikt.
Lai ārsts dotu zaļo gaismu eitanāzijai, izvirzīti stingri aprūpes kritēriji - ārstam ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka pacienta lūgums ir brīvprātīgs un labi apsvērts un ka viņa ciešanas ir nepanesamas un tās nav iespējams atvieglot, tāpat jāpārliecinās, ka pacients ir pilnībā informēts par savu situāciju un prognozēm. Kad ārsts kopā ar pacientu nonācis pie secinājuma, ka šajā situācijā nav saprātīgas alternatīvas, likums pieprasa pirms gala lēmuma pieņemšanas konsultēties ar vismaz vienu citu neatkarīgu ārstu, kuram pacients ir jāredz klātienē un vēlreiz jāpārliecinās un jāapliecina, ka visi minētie kritēriji ir izpildīti. [2] Nereti ceļš līdz atļaujai veikt eitanāziju ilgst vairākus gadus. Savukārt pēc tam, kad tā ir notikusi, katru gadījumu rūpīgi vērtē kāda no piecām reģionālajām Eitanāzijas pārbaudes komitejām - katrā no tām darbojas ārsts, ētikas un tiesību eksperts.
Vai depresija ir izplatīts pamatojums eitanāzijai Nīderlandē?
Cilvēkiem, kam smagas ciešanas sagādā psihiski un psihiatriski traucējumi, eitanāzija Nīderlandē ir iespējama, taču šādi gadījumi uz kopējā fona ir reti. Kā lasāms Eitanāzijas pārbaudes komiteju ikgadējā ziņojumā [3], 2022. gadā šādu iemeslu dēļ no dzīves atvadījušies 115 cilvēki jeb 1,3% no kopējā veikto eitanāziju skaita, un šajos gadījumos depresija ir tikai viens no iemesliem vairāku smagu psihisku traucējumu buķetē. Ja pacients lūdz eitanāziju psihisku traucējumu dēļ, ārstiem ir pienākums rīkoties īpaši piesardzīgi, un arī ekspertu komitejas pēcāk tos vērtē ar sevišķu rūpību. Aprakstītajos gadījumos par eitanāziju psihisku traucējumu dēļ pārskatā lasāms, piemēram, par sievieti, kura cietusi no daudziem psihiskiem traucējumiem, kas iekļauj obsesīvi-kompulsīvus traucējumus, autiskā spektra traucējumus, posttraumatiskā stresa sindromu, atkārtotas depresijas epizodes un anoreksiju. Līdzīgi kā šogad izskanējušajā gadījumā par 29 gadus veco sievieti, arī 2022. gadā minētā paciente sešu gadu garumā intensīvi mēģinājusi ārstēties, izmantojot dažādas terapijas, medikamentus, hospitalizāciju, taču šie centieni nav nesuši rezultātu.
Kopumā 2022. gadā Nīderlandē notikušas 8720 eitanāzijas, kas veidoja 5,1% no kopējā nāves gadījumu skaita valstī. Visbiežākais iemesls, kāpēc cilvēki lūguši eitanāziju, ir neizturamas ciešanas, ko sagādājis neārstējams vēzis (57,8%), otrs biežākais iemesls (7%) - neiroloģiski traucējumi, piemēram, Parkinsona slimība, izkaisītā skleroze, tālāk seko kardiovaskulārās slimības (4,1%) un elpošanas sistēmas traucējumi (3,2%). 16,4% gadījumu par pamatu eitanāzijai bijusi dažādu diagnožu kombinācija.
Cik bieži "iemidzina" bērnus?
Visbiežāk eitanāziju Nīderlandē lūguši cilvēki mūža nogalē - teju 60% bijuši vecāki par 70 gadiem, vēl piektdaļā gadījumu tie bijuši sešdesmitgadnieki. Jauniem cilvēkiem 18-40 gadu vecumā 2022. gadā eitanāzija veikta tikai 86 gadījumos, toskait pusē gadījumu pacientam nepanesamas ciešanas izraisījis neārstējams vēzis, bet 24 gadījumos - psihiskas saslimšanas un traucējumi.
2022. gadā izskatīts tikai viens paziņojums par eitanāziju, kurā iesaistīta nepilngadīga persona vecumā no 12 līdz 16 gadiem - tas bijis zēns, kuram pirms trim gadiem diagnosticēts ļaundabīgs audzējs, kas nav padevies ārstēšanai - metastāzes izpletušās tiktāl, ka pusaudzim palīdzēt vairs nebija iespējams, bet saslimšana sagādājusi milzīgas sāpes un pilnībā laupījusi enerģiju. Viņa lēmumu par eitanāziju atbalstījis gan ārstējošais ārsts, kurš ar viņu regulāri komunicējis ilgu laiku, gan bērna vecāki un arī neatkarīgs eksperts. Arī komitejas ieskatā šis eitanāzijas gadījums atzīts par pamatotu.
Izvērtējot visas 2022. gada laikā Nīderlandē notikušās eitanāzijas, tikai 13 jeb 0,15% gadījumu secināts, ka ārsts nav rīkojies saskaņā ar kritērijiem, kas ļauj veikt eitanāziju. Gadu iepriekš tādi gadījumi bijuši tikai septiņi.
Vairāk nekā 20 gadu laikā, kopš Nīderlandē atļauta aiziešana no dzīves ar ārsta palīdzību, tikai vienā gadījumā sākts kriminālprocess par pārkāpumiem, veicot eitanāziju.
Jāpiebilst, ka arī Latvijā iepriekš bijušas diskusijas par eitanāzijas legalizēšanu. 2021. platformā "ManaBalss" publicētu iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, taču Saeima to noraidīja. Mediķi mudināja vispirms sakārtot veselības un paliatīvās aprūpes sistēmu.
[2] https://wfrtds.org/dutch-law-on-termination-of-life-on-request-and-assisted-suicide-complete-text/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!