Sociālo tīklu lietotājiem nav palikusi nepamanīta aizvadītajā nedēļā publiskotā ziņa no Valsts kases par to, ka Latvija ASV kapitāla tirgū aizņēmusies 1,25 miljardus dolāru. Lakoniskajā ziņā ietverta informācija par aizņēmuma procentiem, avotiem un citām niansēm, taču iztrūcis skaidrojums, kādiem mērķiem un nolūkiem šis aizdevums lūgts, kas savukārt mudinājis daļu iedzīvotāju ļauties dažādām versijām, sākot ar jautājumiem "kur tie miljardi paliek?" līdz pieņēmumiem - "lai ukraiņiem sūtītu!"
Kāds pavisam vienkāršs ieraksts, kurā viena no "Facebook" lietotājām ziņu par aizņēmumu papildinājusi ar repliku "Mī un žē... Vēl 1,25 miljardi...", izraisījis viedokļu birumu vairāk nekā 100 komentāru garumā, vēl vairāk nekā 150 cilvēki dalījušies ar šo repliku, papildinot ar savām pārdomām. "Kur ir kādi pierādījumi par to ka no tās naudas ir kāda rūpnīca uzbūvēta vai sociālā labklājībā kas ieguldīts?" jautā vieni. "Lai ukraiņiem sūtītu!" pārliecināti otri. "Deputātiem algām nesanāk," kritizē trešie.
Taču Finanšu ministrijā (FM) atgādina - valsts budžets 2024. gadam pērn decembrī pieņemts ar 2,8% jeb 1,3 miljardu eiro deficītu. Tas nozīmē, ka jau decembrī, kad budžetu apstiprināja Saeima un to izsludināja Valsts prezidents, bija skaidrs, ka valsts tēriņi šogad pārsniegs plānotos ieņēmumus, attiecīgi trūkstošie līdzekļi jāaizņemas - šajā gadījumā tieši tas arī noticis.
Valsts kasē skaidro - emitējot 10 gadu obligācijas ASV dolāros un vienlaikus noslēdzot valūtas mijmaiņas darījumu valūtas riska izslēgšanai, aizņemšanās darījums veikts ar kopējo efektīvo eiro procentu likmi 3,5%, kas ir zemāka par indikatīvu aizņemšanās procentu likmi eiro, ja aizņemšanās būtu veikta euro valūtā ar līdzīgu termiņu.
Tāpat kā ieņēmumi no nodokļiem, arī nauda, ko aizņemas valsts, nonāk kopējā Valsts kasē. "Aizņemšanās pasākumi tiek veikti kopējai finansēšanas nepieciešamības segšanai, kuru galvenokārt veido: valsts budžeta deficīts, t.sk. dažādi atbalsta pasākumi, speciālā budžeta izdevumi, Eiropas Savienības (ES) fondu projektu līdzfinansējumi, izdevumi valsts aizsardzības kapacitātes stiprināšanai, kā arī valsts parāda atmaksa, valsts aizdevumu izsniegšana un resursu rezerves uzturēšana Valsts kases kontos dažādu risku vadībai paaugstinātas nenoteiktības apstākļos," skaidro FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Par trim galvenajām valsts budžeta prioritātēm 2024. gadā noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība, un atbilstoši tām arī plānots finansējuma izlietojums. Runājot par atbalstu Ukrainai, jānorāda, ka Latvija apņēmusies šogad un nākamos divus gadus sniegt Ukrainai militāro atbalstu 0,25% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta, taču šī summa ne tuvu nesasniedz miljardus - šogad tā varētu būt aptuveni 112 miljoni eiro, kas tiks rasti no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem. Dažāda veida atbalstu Ukrainai sniedz arī pašvaldības, kā arī uzņēmumi un privātpersonas, ziedojot gan personīgos līdzekļus, gan citas materiālās un nemateriālās vērtības.
Vairākos sociālo tīklu lietotāju komentāros savukārt pausta pārliecība, ka "Latvija neko nav aizņēmusies, aizņēmusies ir VALDĪBA!" Jāatgādina, ka Latvijā valdība, kas sagatavo budžetu, un Saeima, kas to akceptē, tiek ievēlēti un veidoti demokrātiskā procesā, balstoties uz vēlēšanu rezultātiem. 8. jūnijā gaidāmas kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem jāievēl deviņi deputāti, kas pārstāvēs Latvijas intereses Eiropā. "Delfi" aicina ikvienu izmantot iespēju piedalīties vēlēšanās, lai varu uzticētu politiķiem, kas pārstāv katram vēlētājam svarīgākās un tuvākās vērtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!