Kritizējot prasību Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu aģitāciju veikt tikai latviski un tulkot to tikai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tādējādi izslēdzot krievu valodu, partijas "Stabilitātei!" EP vēlēšanu saraksta līderis Ņikita Piņins priekšvēlēšanu laikā vairākkārt apgalvojis, ka Latvijā 35% iedzīvotāju ir krievi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka reālais krievu tautības iedzīvotāju skaits ir par trešdaļu mazāks, bet pats Piņins skaidro, ka esot "nedaudz sajaucis".
Saskaņā ar CSP datiem, 2024. gada sākumā 62% iedzīvotāju Latvijā ir latvieši, 23,4% - krievi, bet pārējie ir ukraiņi, baltkrievi, poļi un citu tautību pārstāvji. 2023. gada laikā krievu tautības iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 1,8%.
Piņina nosauktais skaits ir uz pusi lielāks, nekā liecina statistika. "Tas ir muļķīgi, ka mūsu vēlētājiem ir tiesības saņemt informāciju, piemēram, portugāļu vai Rumānijas valodā, bet tajā pašā laikā mūsu valstī 35% no mūsu iedzīvotājiem ir krievi," 14. maijā "Defi TV" raidījumā "Nākamais, lūdzu!" sacīja Piņins. To pašu viņš atkārtoja arī 6. jūnijā, kad raidījumā "Nākamais, lūdzu" debatēja EP vēlēšanu sarakstu līderi un Zaļo un zemnieku savienības saraksta pārstāvis Harijs Rokpelnis Piņinam bulgāru valodā jautāja: "Kam pieder Krima?". "Nu, tādi mums ir likumi - mums ir atļauts runāt ar mūsu vēlētājiem tikai bulgāru valodā. Jo mēs nevaram to taisīt krievu valodā, neskatoties uz to, ka Latvijā iedzīvotāji 35% ir krievi," sūkstījās kandidāts.
Lūgts skaidrot, kāpēc varētu būt izveidojusies šāda nesakritība starp oficiālajiem datiem un Piņina pausto, EP deputāta amata kandidāts neminstinoties paskaidro: "Es laikam nedaudz sajaucu. Runa laikam tur iet par to, ka krievu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 35% cilvēku, iekļaujot poļus, ebrejus, ukraiņus, baltkrievus un krievus arī. Ja es nedaudz kļūdījos - tas nekas, bet galvenā būtība ir tā, ka mums ir diezgan milzīga daļa Latvijā, kuriem dzimtā valoda ir krievu."
Uz jautājumu, vai Piņinam ir zināms, cik no šiem cilvēkiem prot arī latviešu valodu, viņš atzīst - par to neesot interesējies, bet pieļāva, ka šī informācija ir viegli atrodama "kaut kur statistikas portālā". "Man jau vienkārši ir tāds maisījums ar visiem šiem cipariem galvā un avotiem, ka varu kaut ko sajaukt," piebilda Piņins
Kā liecina CSP dati, iedzīvotāju, kas par savu dzimto valodu sauc krievu valodu, ir vairāk nekā min Piņins - Latvijā tādu ir 37,7%. Nedaudz mazāks, bet tuvāks politiķa minētājam ir iedzīvotāju īpatsvars, kas mājās sazinās krievu valodā - tie ir 34,6% Latvijas iedzīvotāju.
Jāpiebilst, ka atbilstoši CSP 2022.gada datiem 89,3 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, spēj sazināties latviešu valodā. Viņu vidū 35,7% valodu pārvalda brīvi, un vēl tikpat liela daļa spēj latviešu valodā tekoši sazināties.
Kā ziņots, pērn Saeima pieņēma grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, nosakot, ka apmaksātu aģitāciju varēs veikt tikai valsts valodā. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms EP un pašvaldību vēlēšanām aģitācijas materiālus drīkst tulkot kādā no ES dalībvalstu oficiālajām valodām.
Partija "Stabilitātei!" pirms EP vēlēšanām kādā no saviem reklāmas materiāliem izmantojusi vairākus vārdus, kas krievu un bulgāru valodā ir līdzīgi, apgalvojot, ka izmantota tieši bulgāru valoda.
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paudis, ka partija pieļāvusi manipulāciju, bet apgalvojumi, ka plakātā lietota bulgāru valoda, ir tikai aizbildināšanās. Viņa ieskatā nākotnē būtu skaidri jānosaka - ja atbilstošās partijas sarakstā nav neviena bulgāra, tad, visticamāk, bulgāru valodai tur neesot jābūt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!