ES apmācības misijas pārtraukšana Mali uzjunda dezinformācijas mutuļus

Eiropas Savienība 8. maijā paziņoja par lēmumu neatjaunot EUTM (Eiropas Savienības militārās apmācības misiju) Mali, ņemot vērā politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos. Šo Rietumāfrikas valsti kopš 2020. un 2021. gadā notikušajiem apvērsumiem pārvalda militārā hunta, kura solīja nodot varu, visu izlemjot pie vēlēšanu urnām, jau februārī. Tomēr beigās atlika vēlēšanas līdz nenoteiktam datumam, atsaucoties uz nedrošo drošības situāciju, ko pasliktinot džihādistu uzbrukumi.

Šis ES lēmums tad arī bija par pamatu tālākai dezinformācijas kampaņai, kuras vadmotīvs bija, ka Mali iedzīvotāji un varas iestādes nav vēlējušies ES misijas turpmāku klātbūtni. Maldu ziņojumos un vēstījumos dominējis naratīvs, ka saskaņā ar Mali valdības paziņojumiem, ES misija tiek kritizēta par nespēju izpildīt savus apmācības mērķus un pat par iesaistīšanos nevēlamās aktivitātēs, it kā atbalstot teroristu grupas ar ieročiem un informāciju.

"EUvsDisinfo" secināta, ka tieši Kremļa veidots dezinformācijas naratīvs mēģina diskreditēt ES misiju Mali un izplatīt nepatiesu informāciju, ka ES valstis slepeni atbalsta terorismu, kamēr Krievija veiksmīgi pret to cīnās.

Šādi apgalvojumi ir bez pierādījumiem un maldinoši. Eiropas Savienība pēdējos gados ir sniegusi būtisku atbalstu Mali un citām Āfrikas valstīm cīņā pret terorismu, kas ietver drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pārvaldības uzlabošanu.

ES misija 11 gadus bija klātesoša Mali, atbalstot Mali bruņotos spēkus, palīdzot cīnīties pret terorisma draudiem. Turpretim, situācija reģionā kļūst arvien nestabilāka: "Ekstremistiskais vardarbības vilnis reģionā ir pieaudzis. 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos tika reģistrētas vismaz 7800 civiliedzīvotāju nāves, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu," liecina Bruņotu konfliktu vietu un notikumu datu projekt (Armed Conflict Location and Event Data Project) dati.

Vardarbības, nolaupīšanas un sacelšanās kustību straujais pieaugums reģionā pēdējās desmitgades laikā ir saistīts ar politisko nestabilitāti, ekonomiskām grūtībām, klimata pārmaiņām un ekstrēmistisko ideoloģiju izplatību un bijis par pamatu misijas neatjaunošanai.

Pētnieki secina, ka līdzīgas dezinformācijas gadījumi ietver apgalvojumus par Francijas, ES un Rietumvalstu atbalstu terorismam, nolūkā iegūt Āfrikas dabas resursus, un neokolonialismu, kas tiek izmantots, lai apspiestu Rietumāfrikas iedzīvotājus.

*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".