Krievijas diktators Vladimirs Putins 7. jūnijā uzstājās Sanktpēterburgā notikušajā starptautiskajā ekonomikas forumā, kur lielu daļu runas veltīja Krievijas ekonomiskajiem panākumiem, tostarp lieloties ar ekonomisko izaugsmi, bezdarba samazināšanos un apgalvojot, ka agresorvalsts attīstībā pat apsteidz Japānu un Vāciju. Iedziļinoties viņa teiktajā gan izrādās, ka ne viss ir tik spoži jeb, ar degošu tanku nevarēs pabarot tautu.
Daļu agresīvā kara iesācēja Putina apgalvojumu pārbaudīja portāls "Meduza", secinot, ka Kremļa saimnieks runā daudz ko ir samelojis.
Putina apgalvojums: Krievijas Federācijas ekonomiskās izaugsmes tempi apsteidz pasaules vidējo rādītāju. Krievija jau ir apsteigusi Japānu un Vāciju ekonomikas apjoma ziņā.
Skaidrojums: Putins patiesībā runāja nevis par iekšzemes kopproduktu (IKP), bet kopproduktu pēc pirktspējas paritātes (PP) rādījumiem. Šo rādītāju parasti izmanto tikai datos attiecībā uz vienu iedzīvotāju, jo tā galvenais mērķis ir novērtēt dzīves līmeni, ņemot vērā preču un pakalpojumu cenu atšķirības dažādās pasaules valstīs. Pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju Krievija saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) datiem par 2023. gadu pēc iedzīvotāju pirktspējas paritātes atrodas tikai 60. vietā pasaulē. Savukārt salīdzināt valstis pēc PP IKP rādītājiem nav nekādas jēgas, norāda "Meduza". To norāda arī pašas organizācijas, kas šo PP rādītāju uzskaita, tostarp Pasaules banka, uz kuras datiem atsaucās Putins.
Putina apgalvojums: Trīs ceturtdaļas Krievijas tirdzniecības apgrozījuma iet uz "draudzīgajām" valstīm.
Skaidrojums: Patiesībā dati lielākoties balstās uz naftu un divām valstīm. Krievijas galvenā eksporta prece ir nafta, bet galvenie agresorvalsts tirdzniecības partneri pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma ir Ķīna un Indija, kas ir lielākie Krievijas naftas importētāji, norāda "Meduza".
Putina apgalvojums: Rubļa daļa importa un eksporta operācijās ir izaugusi gandrīz divas reizes – līdz 39%. Krievija turpinās kāpināt norēķinus nacionālajā valūtā ar citām valstīm.
Skaidrojums: Rubļa īpatsvara pieaugums darījumos patiesībā nav labākā ziņa, norāda medijs. Tas nozīmē, ka Krievijā ieplūst mazāk valūtas, vājinās rubļa kurss, imports kļūst dārgāks un paātrinās inflācija.
Putina apgalvojums: Krievijā ir gandrīz 30 miljoni privāto investoru, to kopējais aktīvi apjoms – deviņi triljoni rubļu.
Skaidrojums: No 30 miljoniem cilvēku, kas atvēruši investīciju kontus, katru mēnesi darījumus biržā veic tikai 3,8 miljoni. Saskaņā ar Centrālās bankas datiem 88% kontu turētāju tie ir izveidoti tikai izmēģinājumam – uz tiem ir mazāk par 10 tūkstošiem rubļu (107 eiro) vai vispār nav nekādu līdzekļu.
Putina apgalvojums: Krievijā ir rekordzems bezdarba rādītājs – aprīlī tie bija tikai 2,6%. Ievērojami sarucis jaunatnes bezdarbs.
Skaidrojums: Bezdarba rādītāju samazināšanās galvenie iemesli nekādā veidā nav saistīti ar Krievijas ekonomikas panākumiem, atzīmē portāls. Pirmkārt darba tirgū tagad ienāk skaitliski mazāka jaunā paaudze, bet kopš iebrukuma sākuma demogrāfiskās problēmas saasinās emigrācijas un mobilizācijas dēļ. Militārā ražošana rada jaunas darba vietas un piesaista kadrus.
Savukārt armijā dienošie saskaņā ar oficiālo metodoloģiju tiek uzskatīti par darba tirgū nodarbinātiem.
*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
