Faktu pārbaude: Kirgizstānā nostiprina kirgīzu valodu, bet krievu valodai oficiālu statusu neatņem  (1)

Avots, uz kuru atsaukušies ne viens vien "X" lietotājs, ir "QLoopnews" konts, kura īpašnieki šajā vietnē to kategorizējuši kā mediju un ziņu kompāniju. Profilā pievienota saite uz vietni "Patreon", kurā lasāms plašāks apraksts, ka "QLoop" ir satīras portālam "The Onion" līdzīgs medijs no Kirgīzu Republikas. "Mēs esam īpaši slaveni ar mūsu satīras ziņām, kuras bieži tiek uzskatītas par īstām ziņām."

Vietnē "X" "Qloop" konta saturs sastāv galvenokārt no ilustratīviem attēliem un īsām replikām. 19. augustā "Qloop" publicējis īsu ziņu, ka Kirgizstānā krievu valodai atņemts valsts valodas statuss. Drīz vien to retvītojis kāds anonīms konts no Latvijas, pievēršot šai ziņai dzejnieces Liānas Langas uzmanību un izpelnoties viņas retvītu; šo pašu ziņu pamanījis un dalījies arī mācītājs Pēteris Eisāns un tai uzmanību pievērsusi arī žurnāliste Iveta Buiķe.

Citos "QLoop" konta ierakstos lasāmas dažādas asprātības gan par Kirgīzu Republikas amatpersonām, gan arī starptautiskām aktualitātēm, piemēram, 27. augustā lasāms apgalvojums, ka "Krievija ierosinājusi valsts konstitūcijā iekļaut krievu tiesības diskriminēt citas tautas", savukārt 30. augustā "QLoop" publicējis ziņu, ka "Telegram" dibinātājs Pāvels Durovs saņēmis Kazahstānas pilsonību. Šīs ziņas, tāpat kā apgalvojums par oficiāla statusa atņemšanu krievu valodai Kirgizstānā, nav patiesas.

Tāpat kā daudzās citās valstīs, kas bijušas pakļautas Padomju okupācijai, arī Kirgizstāna cietusi no rusifikācijas politikas. Kā pirms gada, rakstot par izmaiņām valsts valodas politikā Kirgīzu Republikā, skaidroja medijs "Radio Brīvība" [1], okupācijas periodā ilgu laiku krievu valoda bijusi priviliģēta, bet kirgīzu valodai nebija valsts valodas statusa, – tas tai piešķirts tikai "perestroikas" laikā. 1989.gadā, kad pieņemts pirmais likums par valsts valodu, kirgīzu valoda noteikta par valsts valodu, bet krievu valodai piešķirts oficiāls statusu. Šajā versijā noteikts, ka oficiālie dokumenti Kirgizstānā tiek noformēti valsts vai oficiālajā valodā.

Pērn 17. jūlijā Kirgizstānā pieņemts jauns likums "Par valsts valodu", kas nosaka, ka kirgīzu valoda savā darbībā jālieto ierēdņiem, parlamenta deputātiem un vietējām domēm, Valsts bankas un ministriju darbiniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, kā arī juristiem, notāriem, ārstiem un izglītības nozares pārstāvjiem. Turklāt likums uzliek par pienākumu lietvedībā un dokumentu apritē lietot valsts valodu jeb kirgīzu valodu.

Kirgizstānas Valsts valodas un valodas politikas komisijas priekšsēdētājs Kanibeks Osmonaļjevs skaidroja: "Saikļa "vai" dēļ dokumenti un papīri ir rakstīti krievu valodā jau 34 gadus. Mēs to noņēmām un 5.pantā skaidri ierakstījām, ka "valsts un pašvaldību darbiniekiem ir jāzina valsts valoda". Tas arī viss!" Vienlaikus jaunais likums neliedz krievu valodai valsts valodas statusu. [1]

Krievijā šī likuma pieņemšana izraisījusi neapmierinātību, taču Kirgīzu Republikas amatpersonas vairākkārt uzsvērušas – nostiprinot kirgīzu valodas lietojumu valstī, krievu valodas statuss netiek mainīts. To pašu savā komentārā portālam "Delfi" uzsvēra Latvijas nerezidējošā vēstniece Kirgizstānā Irina Mangule. "Pirms neatkarības iegūšanas kirgīzu valoda bija kā savstarpējās saziņas valoda starp tiem, kas to prata. Elite visur runāja krievu valodā un pašiem kirgīziem nebija iespējams saņemt ne pilnvērtīgu izglītību, ne pakalpojumus dzimtajā valodā. Nostiprinoties neatkarīgai Kirgīzu Republikai, tiek nostiprināta arī tās valsts valoda," skaidro diplomāte.

Kopš likuma izmaiņām teju septiņas reizes pieaudzis cilvēku skaits, kas pieteikušies kirgīzu valodas eksāmenam – to kārto valsts, pašvaldību darbinieki, privātpersonas. [2] Mangule norāda - tā kā kirgīzu valodas izplatība šobrīd nav pilnvērtīga valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku vidū, galvenā aktualitāte ir kirgīzu valodas apmācība tiem, kas to nepārvalda vai lieto nepietiekami. Ļoti aktuāla ir arī izglītības pieejamība kirgīzu valodā, jo ir vietas, kur nav ne skolu, ne pedagogu. "Taču valsts vara dara visu, lai nekurinātu etniskos nemierus, procesu cenšas vadīt iespējami inteliģentā formā, kas ir būtiski valsts drošībai," uzsver Mangule.

Savukārt dzejniece Liāna Langa, lūgta skaidrot, kādos avotos smēlusies informāciju par Kirgizstānas valsts valodas politiku, portālam "Delfi" atzina: "Lasīju informāciju [3] par Kirgizstānas plāniem 2023. gadā atbrīvoties no krievu valodas. Diemžēl tie vēl nav piepildījušies un ieraksts "X" izrādījās nepatiess. Tādēļ savu ierakstu dzēsu. Ceru, ka kirgīziem izdosies derusificēties." Tiesa, dzejnieces norādītajā avotā lasāms par Kirgizstānas centieniem nostiprināt valsts valodu, bet arī tajā uzsvērts, ka krievu valodai valstī joprojām ir oficiāls statuss.

Avoti:

[1] https://rus.azattyk.org/a/32516320.html (raksts krievu valodā)

[2] https://rus.azattyk.org/a/32979760.html (raksts krievu valodā)

[3] https://globalvoices.org/2023/07/31/russian-diplomats-react-to-a-new-law-on-language-in-kyrgyzstan-bringing-back-colonial-past/ (raksts angļu valodā)